tātad, pēc gandrīz nedēļas, esmu saņēmusies uzrakstīt par nesen bijušo ceļojumu ar kori "Cantus" uz Poliju - Austriju - Itāliju..bet, protams, es netaisos rakstīt par katru dienu un visus sīkos atgadījumus.. ko es atcerēšos, to arī pieminēšu - un cerams, neaizmirsīšu visus jokus kas bija!
let's begin! brauciens sākās 18. jūnijā, 2:00 naktī.. tas sanāk, no 4dien uz 5dienu, tajā naktī.. šoreiz, kā nekā, dziedājām divas dziesmas.. tradicionālo "Jo dziedāju, jo skanēja" un "Daudz baltu dieniņu" par godu Alisei.. viņai palika 15!
devāmies ceļā un tad visu laiku braucām un braucām, ēdām, un braucām, ā vēl pa starpu gulējām un tad braucām..
līdz nākamās dienas vakaram.. 5dienas vakarā 19:00 bijām Polijas viesnīcā "Ardievu, Ļeņin!", kur es domāju, būs tā, nu nekas, BET.. viss tur tāds ļoti patriotisks priekš Ļeņina.. atkāpīte - es jau jūtu, ka sanāks par katru dienu rakstīt!. atkāpītes beigas.
tad skolotājas bija izdomājušas, ka līdz 21:00 kad bija vakariņas, ejam staigāt pa Krakovu.. bijām sešas istabiņā, bet man ar Madaru bija slikti, un Santai.. "sāpēja galva"! nezinu, vai likt ķepiņās vai nē, īsti neizpratu. tā nu pārējie gāja, bet mēs paspējām ieiet dušā, pieēdāmies kartupeļus un gaļu, tur rādija futbolu un gājām uz istabiņām. runājām un gājām gulēt, bet man bija bail no Ļeņina un no pilošā ūdens podā un no tā, ka Santa neuzkrīt man uz galvas.. bija divstāvīgās gultas, pārsvarā visur! NĒ, NEBIJA GAN VISUR! un līdz ar to Losene (Laura) iemeta podā visus mūsu dvieļus "itkā" pārklājot pāri un sakot: "nē, viņi nepaliks slapji, viņi ir tikai pārklāti pāri!" Labi, ejam gulēt, klusums.. un tad - atkal. pļukš, pļukš, pļukš, bet es pie tādas nots arī aizmigu.
nākamā diena. 19. jūnijs. nu, personīgi es pamodos 6:00 no rīta, nezinu kāpēc, un neatceros ko darīju, neatceros neko. un tagad es meloju. es pamodos sešos... KAKĀT NEVAJAG, un tad Monta brīnijās, ka es viņai pretī sēžu nevis guļu, hā, es arī nezinu un gāju gulēt.
sapulcējamies, braucam atkal gandrīz pusdienu, līdz nonākam Vīnē, kautkāda klosterī kurš ir saistīts arī ar Latviju.. viņš ir tik iespaidīgi liels un tur dzīvo tikai 9 mūki!
tad mēs tur paēdām, izstaigājāmies ekskursijā pa turieni, uzzinājām, ka dzīvosim pa 12 meitenēm vienā istabiņā, un uz visu kori (36ām meitenēm) bija trīs niecīgas dušas.. turpat arī autobusā ģērbjamies, neskatoties uz to, ka dažas ģērbjās kur cilvēki iet un visu var redzēt. ģērbjamies tautas tērpos, ja kāds nesaprata. tā, tālāk.. braucam uz koncertu ~15 min. un nonākam galā, kur jau jāskrien uzstāties kautkādā dievkalpojumā, augšā uz balkona pie ērģelēm jādzied. tad sekoja mūsu koncerts, kurus es visus nemaz netaisos aprakstīt, bet bija ok! bundzeniekam (vienai vācu dziesmiņai) neviens vārdus nezināja, jā, forši. tad braucām uz klosteri, tur tiku viena no pirmajām dušā, un gājām gulēt.. Raimas iekrāciens bija pats perfektākais, kad visi guļ un klusums, viņai tāds mackliegjkar! :)
nākamo dienu es tā īpaši neatceros, atceros, ka koncerts bija ar tādu pašu programmu, bet citā vietā.. tad mēs apskatijām Vīni - operu, Domu un ak jā, man ataust atmiņa. Mīļais Augustiņš. ;DD Zinat to dziesmu?! Ak tu mīļais augustiņ?! Nu tur ir baigā leģenda, un mēs ēdām krogā ar tādu nosaukumu. un vakariņojām tur tā, itkā būtu kautkādas VIP personas, ar klavierspēli fonā un vienā telpā bija parakstijušies slaveni mūziķi un komponisti, par Bēthovens. Un tad sekoja pats foršākais.. mēs ar Montu ejam uz tualeti, abas sēžam katra savā tualetē un ES BIJU PĀRLIECINĀTA, KA AIZSLĒDZU DURVIS, bet vai.. kas tur? kautkāda ķīniete ienāk un - oi oi sorry.. man jau tas likās smieklīgi, bet pēc tam gāju viņai garām nosarkusi kā tomāts.. :) un vēl tajā krodziņā - Laura visu laiku man lēja pilnu glāzi ar ūdeni, uzsveru vārdu PILNU! un tad vēl - slavenā vīnes kūka.. mhmmhmh, kas tur slavens es nesapratu, bet ēst varēja.. tad mēs gandrīz visos koncertos, arī šeit.. aprāvāmies ar dziesmu "Vīnes mežs" .. Itkā esot slavena Austriešu tautasdziesma, bet neviens viņu nezin.. piemēram, tam čalim, kas spēlēja klavieres, entertenteri viņš zināja nospēlēt, bet šo.. vispār nē! superrrrīgi. dodamies uz jauniešu mītnēm, kur tiku pirmā dušā, un kur uz augšu bija bail skatīties, tur jaunieši esot ielikuši kameras, tā teica Monta. es gulēju lejā un man virsū bija Madara, bet tas bija bailīgi! vēl šijā dienā, braucot ar autobusu, mums lika mācīties "Do Re Mi" un pa kvartetiem atdziedāt ""Pūt, Vējiņi".. meldiņš jau viegls, tikai tie vārdi, ahh.
Nākamajā dienā, 21. jūnijā devāmies uz Vīnes lielajiem kapiem.. tur bija Bēthovena, Brāmsa, Štrausa un citu komponistu kapi, un Mocarta piemineklis, jo viņa līķi nevarēja atrast. Man jau tur īpaši nepatika, bet lai jau.. un vēl sitās klāt kautkādi jefiņi..
tad braucām 2as stundas uz Gleisdorfu un tur dziedājām pansionātā, prieks dziedāt tiem vecajiem un arī slimajiem cilvēkiem, tikai tur galīgi nebija ko elpot un bija grūti dziedāt. Pēc tam vēl tās tantiņas dalīja garšīgas končas :) tad mēs nīkām tur pa to forum koncertzāli un pārģērbāmies, gājām ēst.. ēdām siera zupu, vispār ne pēc siera un man atņēma tās viesmīles to zupu, un pēc tam bija rīsi ar gaļu, KAS VAR BŪT LABĀKS. iuuuuuu!
tad bija mēģinājums.. mums lika dziedāt to dziesmiņu, Do, Re, Mi. tikai angliski, visu laiku mēģinot izdomājam, ka nafig, nevajag.. ok! tad ejam ģērbties un taisamies koncertam, šis bija kautkāds koncerts kur mēs pārstāvam Latviju, neskatoties uz to, ka daudziem palika slikti, šis bija ļoti labs koncerts. :) tālāk dodamies uz Gracu, kur guļam divas naktis kautkādās arodskolas kopmītnēs pa trijām.. man atkal sanāca gulēt otrajā stāvā, nabaga Monta lejā.
tad, Anitai 00:00 palika 18 gadi! Yāaaay! Monta ar Amandu sataisīja viņām šokolādi ar aplīmētām lapiņām, bet ko es?! es uzdāvināju šprotes un jāņu sieru.. tā nu mēs aizejam, gaidam kad mums kautko dos, bet vispār neko! nē nu forši! ā un ienāk liena pie anitas : ""tad tu man varēsi to fēnu iedot?" visi tā skatās: "vai, ir jau 00:00? apsveicu!" forši ne.. tad atvelkās laura, madara un santa un uzdāvina kautkādu Fritz. pašām baigi jautri.. ok. dodamies uz dušām, bet kas tur, vāaaj, aukstais ūdens, nu neko, ejam augšā uz tām dušām, kur protams ir pa trim un ejam tur.. tad vēl kopīgā kakāšana, bet es jau neko nezinu :X ŠAIZĒ!
nākamo dienu. 22. es neatceros, jo mūsu lapiņās nekas nav rakstīts, tikai tas, ka mēs neredzam visu dienu šoferīšus un busu mūsu ;(;(;(
bet atceros es koncertu, kurā bija slavena diriģenta meita Ilze, no Latvijas.. tajā koncertā, pirms tam jau, es sāku raudāt, vienkārši nevarēju izturēt, man tāaaaa gribējās mājās, bāc. un tad jau es nomierinājos, bet aizejot un sākot dziedāt "Pie atvērtā loga" viss, nogāju aiz kora un sāku brēkt. otro pusi gan nodziedāju.. tā mēs nīkām un gaidijām autiņu, kuram bija jāstāv vēl ilgi.. atkal nonākam mūsu frāķenes kopmītnēs un dodamies pie Anitas.. sataisijām viņai tādu dāvanu, bet ko viņa.. uzcienā mūs ar sakaltušu maizi, bet sieru jau aprija Santa. foršiņi! tad skrienam, ā nē, tas bija pirms gājām pie anitas, gājām uz dušām augšā, visiem tur nav bijis pēc mums siltais ūdens, foršīiiiiiii.
23. līgo.braucam uz Zalcburgu. tur mēs dodamies staigāt, ieejam domā un nodziedam ~5as dziesmas.. tālāk daži naži dala lapiņas cantusa un tad ir brīvais laiks. ar Santu ātri aizskrienam līdz H&M, bet SOMU neatradu.. tad apēdam ar Loseni un Madaru pa saldējumam, viņas divus un izlemjam, nevis kāpt kalnā, bet uz ūdens spēlēm, jā baigās.
aizbraucam uz tām ūdens spēlēm, man apnīk rakstīt. un tur nebija jautri. kautkāds dārzs kur ieejot dažās mājaš šļāc virsū ūdeni. bet sākumā bija tāds galds ar 9iem krēsliem no kuriem astoņos bija tādi caurumi, bet galda galā devītajam nē. tur bija tāds stāsts, ka tad kad viņam, tam karalim apnika klausīties to ciemiņu runās vai kautkas tāds, tad viņš ieslēdza tās strūklas. mums bija jāsēžās, un tas bija tik jautri, man bija slapja pakaļa, vēljoprojām ir. JOKS! :D
tad mums bija doma, ka būs atkal garais koncerts, visi jau šaškrobījušies (smieklīgi, ne?) par mājām, bet tad pasaka, ka būs tikai dejojamās dziesmas jo ir sanākuši ~20 cilvēki.. es personīgi visu koncertu noraudāju, bet dziedāju, vēl ispiedu pa brīdim smaidu un tā.. beigās izejam ārā, kora klase iet bildeēties, es tur pie baznīcas tupu un mēģinu nomierināties, pienāk veca tantiņa un mēs sākām runāties, kpc raudu un kā mani sauc un tad viņa gribēja nobildēties, bet es pateicu ka izskatos teribble un tā. tā mēs dodamies uz jauniešu mītni, kur vienkārši pienāk kautkādi urļiki un rāda uz mums ar pirkstiem, nu kautkādi jaunieši ar riteņiem tajās kopmītnēs dzīvo, mēs ar Montu pagriežāmies un vienkārši sejā rādam ar pirkstiem un smejamies, tā speciāli (mm)
tad sekoja nereāli jautrie jāņi, sēžam pie galdiem, dziedam dziesmas jāņu, ēdam sieru un karsto šokolādi un dodamies uz kopmītnēm gulēt. so fun!
nākamais rīts. 24. jāņi. pēdējā diena austrijā. liktenīgā digitālā diena.
te nu mēs izbraucam no Mondsee uz Obertraun un dodamies uz kalniem, braucam ar vilcieniņu augšā, tad gaidam kādas 15 min un dodamies tik augstu, taka līdz ķīnas mūrim un ejam uz ledus alām, so excited, bet nu nekā īpaša, tikai 0 grādi un auksts. rozīte tikai visu laiku prasa, lai nobildē. ok, stundu ejam tās alas, visi pārsaluši, ejam ārā un braucam ar vilcieniņu baigi augstu.. tur es visu laiku bildēju un bildēju un bildēju.. es uzsveru bildēju, pēc tam uzzināsiet! un tad kkāda pusstunda var staigāt apkārt un tur tik forši, sniegs vēl augšā un tā, sexīgi, meēs protams ar montu un amandu noģērbjamies un bildējamies sniegā! apstaigājam, bildējamies , baigi smukas bildes, jāa. ;( un tā. tad braucam lejā ar vilcieniņu, un es, gaišais prāts, iedomājos padzēst nevajadzīgās bildes, vilcieniņš tā tirlitirli bum un man tāds boooom un viss, no images, iedomājaties. visas tās 700 bildes izdzēsās.. labais ne?! tā biju pārstresojusies, bet mamma saka, viss tač ok un tā. hūuu. tad sekoja santas dzimšanas dienas svinības. tik inčīgi. citas meitenes nosvinēja viņas vietā.. ;DD bet par to lai visi klusē. :D
tāa, viss, hjūu. man apnika! paar Itāliju nākamajā ziņā. :)
p.s. šodien divas reizes biju peldēt, rīt braucam uz Ventspili, yess. jūra!
