m

ir. kā paņem, tā atlaid. viss tomēr ir tik viegli. labi, varbūt ne viss, bet tas, tomēr viss, ir viegli. atrast pareizo attieksmi, nostāju, mērķi, savu uzdevumu, un būs! būs! aizmirst to, kas ieķēries, kas palicis (nē, Monta, es nerunāju par kušķiem..), un aizsmest, atlaist! saprast, ko vēlies, un ko nē. kas vajadzīgs, un kas tiešām nahuj ārā metams. iekliegties, bet tam pat nevajag mežu, pietiks ar dziļu apziņu, ka esi gribējis, un pie sevis iekliedzies. atlaid.. pasmaidi un turpini. turpini visu, kas tev patīk, veicas, un sanāk. smejies, raudi, priecājies, līksmo, dari visu!! saki Jā. reizēm Nē. smaidi. atlaid. vēl un vēl.. un vienmēr! aizpūt, kā vējš. izsmejies. un pūt vēl, vēl un vēl. nekas nekad nebūs par daudz, nekad nekas nebūs lieks. atlaid visu ko vēlies, izpūt visu ko esi jeb kad gribējis, pasaki visu, ko domā, nepūt sevī, bet uz āru. un sanāks, sanāks.. SANĀKS!!!

bet ja neizdodas, tad jāmēģina.. jāmēģina ar to visu sadzīvot! meklēt pozitīvas lietas, laimīgus skaitļus, un panest, ar galvu augšā, pārvarēt grūto.

ko es gribu?

es gribu kebabu, garneļu / etiķa čipsus, ķiršu kolu, nē - divas ķiršu kolas, tēti blakus, kas to visu būtu nopircis, un skatītos kā es sēžu pie ātra (nav jau jābūt zibenīgam, bet tādam, lai 3x ātrāks par tagadējo) datora un to visu ēdu, es gribu naudu. ne daudz, bet pietiekoši. gribu paskatīties pa logu un teikt: “oo, ir atnācis xzbit uzķūnēt manu veco bmw!” (viņš pēc tam būtu elektro zaļš ar melnām strīpām, daudz neoniem un visādām huiņām). ir jau vēl un vēl materiālās lietas, bet visvairāk es gribu sēdēt savā mājā, ierīkotā istabā priekš ballītēm, tusiņiem, pasēdēšanām, ar visiem saviem draugiem, nē, tikai ar dažiem, gribu smieties un ēst. .. bet šobrīd?! visvairāk tomēr kebabu. ES GRIBU ĒST.

tiktaktik

es gribu nozagt visus pulksteņus. visus, kas ir izveidoti, izgudroti.. visus, kuri tikšķ un iet, skrien, un tikšķ. jo tad mums būtu laika! iedomājies? tev priekš manis, jums priekš manis, man priekš jums, tevis, sevis un vēl priekš visa kā cita, kas ir tik mazsvarīgi, bet tomēr ļoti svarīgi. varētu uzrīkot kādu talku, kur visi sit pulksteņus, vai izvedot akciju, ka visur pasaulē pulksteņi kaut uz stundu apstājās, jo es un daudz dažādu citu cilvēku arī tā būs gribējuši - vienkārši, mazliet jūsu laika viņiem! mazliet laika sev, mazliet laika.
bet protams.. fantazēt varam mēs visi! tērējiet laiku lietderīgi.

un uz šo bloga ierakstu mani ietekmēja tā pati dziesma, kas vienmēr, visur.. tā pati, kurai vārdus esmu dzirdējusi milijoniem, miljardiem reižu, bet man nepietiek. DROP THE WORLD.
"i stole that fu***n' clock, i took the time.."

un 7. maijā, ģimenes svētkos, ouououou, būs jāuzstājās. bet nejau ar grupu.. vienai! jā, diezgan daudz stresa jau ir, bet vajadzēja vēl šo. bet neko, kā skolotāja vēlas, un varbūt, ka es pati, tad var! vienīgais mulsina kuldīga.

3333333

manā dzīvē ļoti bieži parādās un dominē 3. kā skaitlis, cilvēki, un gandrīz viss. (paldies Dievam, ka ne mācībās!). es nezinu, vai tas ir labi, vai slikti, bet, varētu pasūdzēties. tā kā, šeit man to tiešām negribās darīt, tad neko. bet jums es ieteiktu izvairīties no 3.
dzīve sagādā daudz izvēles, priekšlikumus, problēmas, raizes, bet tam jātiek pāri, jāizvēlas, jārisina. tad nu, dzīvojam!!!!!
vairāk par manu dienu izklāstu vari uzzināt tumblrā. http://rudzhuksz.tumblr.com/
p.s. samērā lielā grādu daudzumā organismā, smuki uzrakstīju. galvenais, ka pašai patīk.. un ēdole smird.

nesaprot?!

gribēju kaut ko gudru, bet visu rakstīto nodzēsu, nebūs!
uz cik ilgu laiku šoreiz, es nezinu, bet man ir labi. jā, ir.
sestdien, 9:30 pa LTV7, skatamies Kuldīgu, humanitāro un mūzikas skolas.
moku var dzert tikai profesionāļi, kas zin, kā sajaukt, lai tiešām ir garšīgi un nav sūdīgi. +ūdenspīpi pīpēt klāt var tikai izturīgie!
nu, man nav jums ko teikt.
p.s. ja tev nav ko darīt, vēlies redzēt (vismaz man liekas) smukas bildītes, kaut ko no manas dienas, ko šeit mēdzu arvien retāk aprakstīt, iemet aci - http://rudzhuksz.tumblr.com/
atā

yes

un atkal jau garīgais nebūs līdz 5dienai?! lai iet. pamatīgi plāni sestdienai, bet noteikti, ka viss izjuks. kristīne ir greizsirdīga dēļ manis, es esmu greizsirdīga savādāk, un dubultā, kā jau vēl daži nodarbojas dubultā, un šo varētu pārvērst par melnrakstu, bet man lika kaut ko uzrakstīt. acis arī nerāda kā es vēlētos. daudz punktu šeit. un es gaidu bca bildes, jo līgumu aizsūtīju, iedomājies - pat parakstītu.. bet ceru, ka nevilšos, kā skolas fotogrāfijās, xoxo.
un, eu, ja jau ādams & ieva bija pirmie cilvēki, viņu meita bija pirmā gossip girl? nu. kurš izdomāja, ka varētu baumot? tas bija pamatīgs daunis, bet visticamāk, ka daune.
un ja godīgi, man ir ļoti, ļoti apnicis, ka, ja grib pasmieties, sāk ar mani kontaktēties, runāt, bet, kad runa iet par nopietnām lietām, dirsāaaaa, neturpināšu.
šonedēļ gari mēģinājumi, tāpat kā noteikti, ka nākamonedēļu, un pat aiznākošo arī. rīt no 7iem, parīt no 8iem vakarā, tiiiiiik stulbi.
bet man vismaz ir prieks par saviem draugiem, allē op.

"aizver mutes caurumu!" :))))

man ir auksts, iet labi. es neiedziļināšos. ir labi, es jums saku! šī nedēļas nogale bija zaaaaajbis, jūtos pārgurusi no atpūšanās un dzeršanas.. bet vajag, dažreiz var. un man patīk, un garšo, bet tas ir cits stāsts. kā vakar, tā sen nebiju smējusies, par viena žeka, no kompānijas, (un vakardienas TOP) "jaunumu". vilkām ūdenpīpi ar superīgāko tabaku (dēļ tās, izdomājām, ka ir piparmētrasābola šķirne). nu - kārtīgi atpūtāmies!
par angliju man ir galīgs mindfuck, es nezinu, ko gribu, kā gribu.. bet, vēl jau ir laiks, kurš paskries ļoti ātri, pf, metīs pāri.
labi, man nav ko jums pastāsīt, see ya

123

melnraksti viens pēc otra, katru dienu, bet netop nekas, ko jums parādīt.

kas noticis? turpinu slīpēt savu pokera spēli un rūdu ķermeni pieņemt alkaholu.. sapi#u kāju, lecot pa barjerām, staigāju klibojot, bet, ja man vajadzēs, es jau zinu, kur dabūt kruķus.. katru rītu ceļos ar smaidu, pulēju savu dziesmu konkursam, bet tā malā nolikto dalības naudu tikai turpinu tērēt, rūpējos par omas zivtiņām un fermu dr.lv, un daudz cita kā. kā mīlēju un mīlēšu, tā turpinu mīlēt visus cilvēkus, kas man rūp, un kuriem kaut cik rūpu es. it kā visam jābūt labi, bet nekad, nekad nepametīs tā sajūta, ka kaut kas trūkst. nu neko, cerot uz labāku rītdienu, beidzu šo pilnīgi mazvērtīgo blogu