zobgaļsīlis - pabeigts!

Un tāpēc tad, kad viņš čukst: - Tu mani mīli. Īstenība vai izdoma? -, es viņam atbildu: - Īstenība.

nu šis tiešām būs pēdējais ieraksts šogad, tāpēc - jaunajā gadā jums vēlu, lai ir ko mīlēt un lai ir kas mīl!

otrā ziņa dienā

nav par traku? nē nav, jo fejuks tā lūdza, tad jau var! tātad. šovakar bija domāts gaidīt ciemiņus, bet elīna neatnāca.. un es jau nesēdēš un neklausīšos kā viņas mamma runā ar manējo, not fun for me.. tapēc, pazvanīja monta ar kristiānu un bija jau pie manas mājas kad es skrēju lejā, lai viņas satiktu. tā nu mēs aizstaigājāmies pa Liepājas ielu līdz jaunajam elvītim, kur nopirkām "ādažu" sirsniņas ar načo sieru.. jāaaaa, elvī ir vienīgais veikals, kur es redzu sirsniņas ne tikai ar piparkūkām un kanēli, jā.. bet tad mēs gājām sēdēt kafejnīciņā, kur.. MAN aiz muguras sēdēja divi bomāri, bet tās abas kalnu kazas varēja sēdēt man pretī un skatīties uz viņiem.. tā nu mēs tur pārsmējāmies par viņiem. kā viens uzpisa pa savu telefonu kurš atradās uz galda, ka tā baterija aizlidoja kaut kur prom, jančuks to meklēja, bet nolauza kaut kādu daļu no radiatora un teica runčukam, lai bāž kabatā, (citēju) "ko es grib tas man būs!", bet beigās paņēm un saulauz jančuks. tālāk, veicais buks runčuks mums sāka piepisties, bet jančuks, kā īsts vīrs teica: "viņas jau iedzer un iet pa tusiņiem, viņas ar tādiem kā mums nerunās un neiepīsies! un ja tu viņām piedursi pirkstu, tev būs darīšana ar mani!" un vēl - mēs esot sexīgas.. beigās jančuks gāj' mīzt un mēs viņam gājām līdzi uz ko runčuks bija dusmīgs un aizvainots.. žēl, ka viņam neviena nedod :((((((((.. beigās ar kristiānas grūdām viena otru sniegā.. nu respektīvi - es viņu, muhahhahhhaha. žēl viņas! un.. tie vārdi - jānis un runčuks nav izdomāti,viņi viens otru tā sauca. jā - lūdzu montiņa, fejiņa par šo ierakstu!
un jautājums - jums garšo ādažu sirsniņas ar načo sieru?
p.s. man ir jauna pc pelīte, tagad tikai jaunu datoru :))))))))

Thekla Haus

šorīt pamodusies, iespiežu pc pogu, ieeju dr.lv, vēstule no Madaras! bet tur tikai viena adresīte (pēc tam iekopēšu) un lejā: ".. atradu kaut ko par teklu." es jau biju pārmīzusies, es zināju kas tur būs.. es jutu! atvēru adresi, bļe*, viss vāciski.. nu ko, šķīru lapu tik uz leju, ik pa brīdim kāda bailīga bildīte (it īpaši otrā) un lejā video.. tākā man nav tumbiņas (jā, vēljoprojām nav un tas ir ļoti sāpīgi!!) skatījos bez skaņas, pienāca mamma un es teicu, ka nestīšos, ka man bail, un mamma teica - bet atstāj, es paskatīšos.. lai būtu! bet es skatījos.. tur nekā nebija, vismaz bez skaņas nebija! bet vienalga - TEKLĀ DZĪVO SPOKS STRAUSA VEIDOLĀ. :D (nebija smieklīgi, nopietni dzīvo)
.. bet par to īstenībā nav šis stāsts! (ir gan, vistiešākais) es tikai gribēju pateikt, ka man ļoti gribās atpakaļ uz teklīti, mazo, mīļo, balto, nebailīgo slimnīciņu, 113. istabiņu, balkoniņu (tas nav galvenais, var iztikt, bet..), tos ORIGINAL alus par 28 santīmiem, it īpaši to zaļo, jā.. gribu būt strauss, gribu skriet pa lielo zāli, dabūt lielu, lielu zilumu uz ciskas - tā, ka nevar pagulēt, gribās sēdēt - dirst uz visiem, gribās iet gulēt uz pusstundiņu, gribās baidīt pārējās, gribās redzēt to nolādēto teklas spoku lai tiešām ir no kā baidīties, gribās vienkārši smieties.. bet vakar es sapratu, ka varbūt es tur vairs nekad nebūšu, ka šis bija mans pēdējais brauciens, ja ne vispār, tad uz vāciju, uz tekla hausu, viss.. žēl īstenībā! bet ko vairs.. jaunajā gadā ar labām domām.. veiksmīg jums! galvenais, veselību :)

un tā mājaslapa - te.

ūdens noturīgo skropstu tušu, lūdzu.

.. un izrādās, ka tiešām! vieglāk par visu ir runāt ar zēniem un līdz šim es tiešām domāju, ka tā arī ir, ka starp zēnu un meiteni nevar būt parasta draudzība, bet šovakar es sapratu, ka var gan.. ar meitenēm (kaut vai savām) tā nevarētu parunāt, laikam?! viss it kā labi.. nē, IR labi, bet tomēr.. nu es nezin kas man ir, ka man šovakar vienkārši paķer uz bimbul', bet es turēju to kamolu kaklā - mamma uzķērca un es vairs nevarēj, kādu stundu no vietas sēdēju virtuvē un brēcu.. brālis pa starpu kādas trīs reizes ienāca virtuvē un prasīja vai es negribu spēlēt kārtis.. nu izskatās, ka gribu, bļeģ? un man pohuj, ja mamma šito lasi. pieņem patiesību! ziemassvētki arī bija labi, laikam.. 24. decembra vakarā pazvana tētis, runā, viss ok, bet tad, gan viņam, gan man atkal paķēra un viss.. ne es varu parunāt, ne viņš! tik pretīgi, ka tā, bet tiem, kam tā nav.. tie arī nesapratīs - nevienam tā nenovēlu, ka vecāki dzīvo šķirti, un, ja viens vēl ārzemēs! nu labi, neieslīgšu visos sīkumos.. laimīgu jums jauno gadu! šis tāds negatīvais no manas puses.. raksta jautājums - ir apņemšanās nākamajam gadam?

neiet skyps

tāpēc es šeit kaut ko sadomāju uzrakstīt. esmu mājās no vācijas, pašlaik skolā notiek ballīte ar "oranžajām brīvdienām", bet es sēžu mājās ar asarainām acīm, bet neraudu.. neļaušu mammai to prieku! kā var būt tik naivi cilvēki, bļad.. ?!!!! braucienā domāju, ka būs trakais blogs, bet nē, bija labi.. varēja būt labāk, bet arī šādi bija labi! manas tumbiņas ir veiksmīgi nonākušas mājās un es tām līdzi. bet jūs turās, drīz ziemassvētki, visas skumjas metam pie malas, ja sanāks! (iegāju vakar zeberiņās (kuras tā vairs nevar saukt) un tur - bada spēlēm trešā daļa, "zobgaļsīlis", jopcik.. zvanu mammai un saku: "es turu rokās grāmatu un es nelaidīšu viņu vaļā!" pēc tam mamma man atbild: "laid tik vaļā, tev jau divi cilvēki grib to grāmatu dāvināt!".. tas bija aizkustinoši un es grāmatu atlaidu) Kā es gribētu viņu paņemt un lasīt, tā vienkārši, tagad, visu nakti, visu izlasīt.. lai man ko darīt un acis izpūst, bet es jau atkal rakstu gari. atā pagaidām

negribāsrakstītvirsrakstu

ja vēl vakar es domāju, ka gribu, ka negribu, ka atkal gribu, ka nē (braukt!!), tad tagad tiešām nezinu.. pēc dažām (~9) stundām jabrauc uz vāciju, bet man ne mantas sakrāmētas, ne kas.. vēl tautas tērps jāpaskatās, bet kad es nezinu! gan jau! vispār - man tāda lieta kā rūķu cepure ir? nu ne par to visu stāsts. teicu, ka uzrakstīšu blogu 3dien.. tas ir šodien. pirmās divas informātikas atkal nogulēju, galvenais, ka netīšām tā sanāca.. čāpoju uz skolu, stundas, stundas, stundas, angļu valodas (DIVAS, murgs) un gāju prom.. nepalikšu uz diviem koriem, bet ak vai - ārā gaida astoņi zēni ar pikām, slapjām, lielām, ledainām, aukstām pikām.. it kā - seksiņš (kaut kas vēl bija par vācijas seksiņu) un astoņas šokolādes (piezīme bija: tās dārgās, pa trīs lat!), bet es ceru, ka viņi jokojās, jo pikas tāpat dabūju.. nebija sāpīgi! vēeeel. man ir klepus, es nezinu ko darīt.. kā es sākšu dziedāt, man kritīs ciet, bet nedziedāt arī nevar. autobusā tikai tējas, tējas, tējas.. vienīgi stulbi, ka tankštelles nebūs tik daudz cik tējas noteikti, sjgklmdk. atkal es ieslīgstu garos blogos. nu es tikai gribēju pateikt atā Kristīn, atā Elīn, atā "Putiņas", atā mans bloga lasītāj, gan tu, gan tu, gan Tu! un čau Montiņa, čau Kristiāna, Čau Losene (es gribu dzeltenu sniegu ēst), čau visas "Cantus" meitenes.. protams ar izņēmumiem, smirdīgās pīpmanes. lai nomirst un sapūst! :)un čau manas tumbiņas tekla hausa 113. istabiņā :)))))))))))
braucienam jābūt labam, nesaktoties uz to, ka visi gribēs mājās un es noteikti būšu visām gribēšanām pa vidu!!!

KĀPĒC ES ŠO BLOGU RAKSTĪJU VISPĀR? LAI PATEIKTU JUMS - EJIET VISI DIRST, JA JUMS NEPATĪK SELĒNA GOMEZA, un veiksmīgu dienu! dēļ Jums, nīdēji, Selenas Gomezas bildīte bonusāaaaa.. (viņa tajā bildē pēc Fērdžijas bišku izskatās)

5.

piektais decembrītis. pēc iepriekšējās ziņas jautājuma, vai jums laiks skrien saprotu, ka četriem skrien :D.. gribēju teikt, ka nē, nē - man neskrien, bet tagad padomāju.. tikko "Cantus" domubiedros sākām skaitīt dienas līdz braucienam, bet nu jau tikai četras palikušas!!!! es nezinu.. gandrīz visiem ir tā, ka - grib braukt un negrib braukt. es saku, ka gribu, bet.. negribu autobusu un ilgi.. es jau tagad jūtu kā man visi cantusieši ir apriebušies. žēl, bet tā nu tas būs! bet.. varbūt, ka nē. redzēsim! p.s. es mēģinu nerakstīt garus blogus, šis būs viens no tiem. jā, tātad. noteikti, ka 3dienas vakarā kaut kādu atvadu ziņu šeit uzblogošu, bet līdz Vācijai šis ir tāds garais blogs.. šonedēļ, nepietiek ar kori, bet mums "Putās" arī uzliek slodzi, lielu slodzi.. vakar jutos diezgan dusmīga un piedrāzta, bet tagad jau ir labāk, bet vienalga, jsngkdnhkdftnhkdt. nu jā, vakar dejas, kādu stundu, šodien dejas divas stundas, rīt vispār būs smirdīgi. skola līdz 15:25, piecos koris un 18:40 solfedžo, ā jā solfedžo, bļāviens, tas nozīmē - ieskaite, un tas nozīmē - mācīšanos, nu bāaaaaac. bet, lai vēl jautrāk, pēc solfedžo ieskaites, pusastoņos mums ir putās atkal horeogrāfija, jauki, jauki, jauki, kas noteikti ies līdz kādiem desmitiem.. visu uztveram optimistiski - vismaz iekalsim galvā kustības un sapņosim (MURGOSIM) par Britnijas dziesmu. es jau atkal rakstu gari, viss, atā, see you later aligater.. jābrauc pie vecmammas uzpildīt bāka. tas ir - kuņģis! :)
p.s. man ir Selenas Gomezas mānija, es viņu mīlu. man telefonā ir kādas 20 viņas bildes :):):) un Segliņš noticēja, ka es ar viņu esmu BFF, būtu jau jauki.. rīt viņu sagaidīs šokējoši jaunumi par to, ka MŪZIKAS LITERATŪRĀ (mūzikas skolā) tomēr nemāca par Led Zeppelin, par ko arī es viņam sajokojos (sameloju)! labi, atā.

jautājums - jums patīk Selena? un tikai pasaki, ka nē, pa jebalu, pa jebalu!!!!!!!!