ūdens noturīgo skropstu tušu, lūdzu.

.. un izrādās, ka tiešām! vieglāk par visu ir runāt ar zēniem un līdz šim es tiešām domāju, ka tā arī ir, ka starp zēnu un meiteni nevar būt parasta draudzība, bet šovakar es sapratu, ka var gan.. ar meitenēm (kaut vai savām) tā nevarētu parunāt, laikam?! viss it kā labi.. nē, IR labi, bet tomēr.. nu es nezin kas man ir, ka man šovakar vienkārši paķer uz bimbul', bet es turēju to kamolu kaklā - mamma uzķērca un es vairs nevarēj, kādu stundu no vietas sēdēju virtuvē un brēcu.. brālis pa starpu kādas trīs reizes ienāca virtuvē un prasīja vai es negribu spēlēt kārtis.. nu izskatās, ka gribu, bļeģ? un man pohuj, ja mamma šito lasi. pieņem patiesību! ziemassvētki arī bija labi, laikam.. 24. decembra vakarā pazvana tētis, runā, viss ok, bet tad, gan viņam, gan man atkal paķēra un viss.. ne es varu parunāt, ne viņš! tik pretīgi, ka tā, bet tiem, kam tā nav.. tie arī nesapratīs - nevienam tā nenovēlu, ka vecāki dzīvo šķirti, un, ja viens vēl ārzemēs! nu labi, neieslīgšu visos sīkumos.. laimīgu jums jauno gadu! šis tāds negatīvais no manas puses.. raksta jautājums - ir apņemšanās nākamajam gadam?