rīt decembris.

šodien sadomāju uzrakstīt blogu, jo ir otrdiena un tas nozīmē, ka man šodien nav mūzikas skola. kā jums iet ar mācībām? rīt jau ir decembris. tas nozīmē, ka man ir nepilnas deviņas dienas (sešas darba dienas) laika, lai izlabotu savas sekmes! šodien Mrs. (kā to sūdu raksta, ja runa par sievietēm?!) Vētra teica, ka 14. decembrītī rakstam lielo kontroldarbu par visu ko mākam ķīmijā.. lai cik smieklīgi jums nākamais teikums neizklausītos, bet Vētruks mani mīl. es viņu arī.. visas skolotājas mani mīl, izņemot Lapsu un klavieru skolotāju, bet tas ir cits stāsts. tātad. es prasu Vētrai - kad varētu uzrakstīt, jo es no devītā līdz divdesmitajam nebūšu skolā.. uz ko viņa paskatās savos pierakstos, skatās uz mani, smaida un saka - tu varēsi nerakstīt, tev pusgadā sanāk seši. protams, ka es gribētu septiņi, varētu jau arī desmit, protams, bet man pietiek ar 6, jo nebūtu forši uzrakstīt šo kontroldarbu nesekmīgi vai uz četrinieku un tas izbojātu manu apaļi smuko sešinieciņu. :) vēl tikai jāsarauj un jāsmaida Misīzzz Sexy Foxy, lai viņa man neieliek kādu četrinieku, bet to viņa nevar, jo man angļu valodā sanāk smuks astoņnieks.. es varētu viņai piemiegt ar aci un dabūt 9, ne?! :) pārējās atzīmēs arī būs oki doki.. 5dien sportos jāsarauj, jādabū volejbolā atzīme.. man nepatīk volejbols! labāk basketbols, laikam! bet par to arī nav šis stāsts. kas noticis no pagaišās trešdienas līdz šamējai otrdienai? daudz. piektdienītē, kad uzsniga sniegs (īstenībā jau viņš uzsniga 4dien, bet 5dienā viņš sāka snigt daudz un ar lielām kupenām. man jau likās, ka tieši pie skolas viņas ir lielākas nekā citur, dīvaini) mīļie, foršie.. īstenībā - paši foršākie un jaukākie klases zēni brutāli izvaroja mūs sniegā. mēs ar Kristīni tā uķi puķi smuki sniegi gribējām pastaigāt, bet... aiz mums sekoja viņi (tie paši foršākie, you know) un tā mēs bijām divas, bet viņi bija kādi 8?, bet aktīvākie bija divi.. varoņu bars salasījies! tas bija tik šausmīgi, brutāli, smieklīgi, smacīgi, sāpīgi.. viņi mūs grūda kupenās, berzēja sniegu pret seju - taka ar tādu skrubi, meta mutē (gandrīz nosmaku) un tā kādas 20 reizes vismaz.. citām jau paveicās, es biju galvenais upuris, bet viņiem būs sods par to.. mēs vēl izdomāsim, bet tas lai paliek! :) sestdien pastaigājos ar Elīnu, nebiju viņu satikusi kādu mēnesi un tad atkal palika Kristīne.. šoreiz nebija tik interesanti.. varbūt tapēc, ka negājām spēlēt aklās vistiņas estrādē, nezinu. noskatījāmies "Dude, where is my car" un gājām gulēt. tā filma smieklīga un sen aizmirsta bija, bet pavēru savu disku mapīti, helloooo dvd un let's go! man ir bums ar "Pimp My Ride", nu man anormālīgi paranormālīgi jauciņi patīk.. bet skatīties es viņu varu tikai tad, kad mājās esmu viena.. mammai riebjas kā XZBIT smejās un Kristīnei vienkārši riebjās, deām. nevaru sagaidīt savus 22 gadus (nezinu kapēc tieši 22) kad ķūnēšu mašīnas un man būs pašai sava ierakstu studija. jā, tā būs! es nospraužu mērķus. smieklīgi vai nē, bet tā es daru, jā. tā.. un tad vēl tā - sestdien mēs braukājām pa pilsētu, jo mammai vajadzēja parūcināt Opeli un.. es pateicu: "vēl pēdējo līkumiņu!" kas izrādījās liktenīgais, bāc. tik pretīgi, ka tas pēdējais var būt tas pats trakākais, akjngskjng. Rudzīte!: nu nekas jau nebij. mēs braucām tur pie vējiņa, kur tas jaunais aplis.. redzējām, ka pie gājēj pārejas sieviete ar bērnu grib iet pāri, ok, mēs apstājamies, a aizmugurējais nepiefiksēja un bija tāds BOOOOM'S.. kāpām ārā, tas tur: "jums viss kārtībā?", pašam par sevi pohuj, bet nu labi, ka tā, kas gribēja iet pāri pagāja malā nevis gāja tālāk, viņai bērns ragavās bija.. neviens necieta, es bišku galvu sasitu, tagad mazliet sāp, bet tā viss ok. /man tagad ir puns pakausī./ kādu pusstundu gaidījām mentus, tie atbrauca, kaut ko teic, lai mēs paš tiek galā un viss, nu teica, lai kaut kādu apdrošināšanas sūdu aizpilda, čalis atzīst, ka vainīgs, mammai no viņa apdrošināšanas par remontu maksā, viņam pašam jāmaksā.. divus mēnešus jauns nissans, no zviedrijas, man žēl viņa. mamma bija izbrīnīta, ka menti ne dokumentus prasīja, ne trubiņā pūst - pis! normāla attieksme. maukas. un tad mēs aizbraucām pie mammas drauga uz darbu lai nav jāstāv ārā, bet es tāpat stāvēju, nu visus tos sūdus pildīt.. un pēc divām stundām braucām mājās.. jā, tāds bija tas piedzīvojums. un es padomāju - Jēzus, kā mums noveicās!!!!! varēja būt pavisam savādāk, daudz savādāk.. njāaaaaa. tas par to, tālāk. mājturībā man ir baigi jāsarauj visi gali, jo citas meitenes jau var darīt visu lēnāk, bet man ir riktīgi jāsasteidz, beigās vēl Ozola nelaidīs uz vāciju mani dēļ mājturības, tas būtu smieklīgi. man būtu galīgi pie rokas (tur bija domāts kaut kas cits) . vakar mums bija mākslas, Alise ir kaut kāda mu 'f***a' godzilla, smirdīgā kausle, speķmaizīte un visi citi lamuvārdi. viņa vienkārš nāk ar saviem huge musīšiem un sit mani, man tagad uz kājām, vienādās vietās ir tetovējumi (zilumi) un pleci sāp.. es jau varētu ar saviem MEGA huge musīšiem viņu pievarēt ar vienu knipi, bet es vājākos nesitu! tāds ir mans biežāk lietotais moto pagaidām.. tā bišku paraudāju mākslās, lai viņa saprot kādu sāpi man nodarījusi un gājām mājās. aizgāju uz klavierēm, kur.. nu SŪDAINĀS KLAVIERES. ko man darīt, ja es nevaru iemācīties tādus skaņdarbus kuri man riebjās.. skan nesaskanīgi, nesmuki, pretīgi. tik stulbi, ksnkrgnskrh! man bija tas gods pie "Petrofa" (tas ir liels, liels, sexīgs čalis :D:D īstenībā nē - flīģelis!) paraudāt un skolotāja tur bļauj - vaitad es tev bļauju virsū, ko var raudāt un tmldz. bet beigās jau atplauka, kas bija mans mērķis. uhhhhhhh. baigi garais blogs sanāca. piedodiet, garoblogunīdēji, nu sanāca tā, jā, sanāca! p.s. uzdāviniet man telefona atmiņas karti, es jūs mīlēšu!
šīs ziņas jautājums - jums laiks skrien? (man nē. vai jā, es pat nezinu.)


pss. tagad tā smieklīgi sanāk.. vai tu atbildi uz jautājumu "jums laiks skrien?" vai arī "žēl uzspiest?". smieklīgi

nedēļa apkārt..

.. un top blogs. atceros kā vasarā uztaisot blogu, katru otro (ja ne pat katru) dienu rakstīju ierakstus. vai stulbus, vai ne tik, bet smieklīgi. tagad tam neatliek laika, vai vienkārši nav iedvesma!
tā. ceturtdien rakstīju blogu, tātad varu sākt ar piektdienu. kas tad notika? nekas, sēdēju mājās, jauki.. viena ar datoru, tēju, bildītēm spokos (kas kļuvusi par manu ikdienu) un sāpošām acīm! tās ir šausmas kā man viņas sāp, arī tagad. problēmas ir atrast arī normālus ārstus vai poliklīnikas, kur nav jāpierakstās divus gadus (mazliet pārspīlēju) iepriekš, ūžas! un kad ārsti ir atrasti, mamma pasaka, kad nekur nebrauksim tagad, jo viņai nav mašīnai radzes.. man jau nav grūti kādu mēnesi vēl tā padzīvot, lai jau pūst puš' tās acis! man visi met pāri izņemot vecmammu un tēti. es viņus mīlu, bet nu neiedziļināšos salkanos tekstiņos un pateicībās par to, ka viņi man ir (paldies, ka jūs man esat!), jo viņi tāpat šo nelasa. (paldies Dievam!!!) tad, sestdien.. Kristīne atkal palika pie manis, mēs atkal gājām pa tumsīti laukā, jo mamma nebija mājās.. tik forši spēlēt ķeriņas un aklās vistiņas estrādē vienos pa nakti, sist citiem ar celi pa vaidziņiem (dirsu, you know) un tādā veidā izspert no citiem respektu un teikt, ka es esmu karaliene, sweet. vēl man patīk runāt un izklāstīt visiem visu par čigāniem.. arī pa nakti, protams! pa dienu nav tas lādiņš iekšā.. jā, pusi no svētdienas pavadīju pie Kristīnes pc, skatijāmies "Jennifer's Body" un mazliet "Drag Me To Hell", bet tā otrā neskaitās, jo mēs tikai 20 min. no filmas noskatījāmies.. bet Dženiferas ķermenītis bija labais. mēs jau otro reizi (vismaz es, Kristīne jau kādu 982346) skatījāmies, bet skatījos kā pirmo reizi, nežēlīgi forša filmiņa. mazliet šausmene, mazliet nu jā, šausmene. (es sevi nesaprotu, gribēju teikt - šovakar, bet tā jau ir katru dienu, vienmēr). Pirmdien es domāju, ka nomiršu, pirmā matemātika, nevaru pamosties, izmācījusies nēesmu (kā vienmēr), bet nebija tik traki. jāiztur!! šīs trīs dienas cītīgi esmu gājusi pa garo starpbrīdi pie omas ēst un pats jaukākais - esmu dzīva! :) vakar pirmās divas bija mājturības, klnakjgnsknkj, nevarēju izturēt, kā sāpēja manas mazās actiņas, bet tas arī jāiztur, jo man viss ir jāsasteidz. kāpēc? jo es braucu 9. decembrī uz Vāciju, ja kāds nezināja.. mmmmmmmmm, vēl tikai divas nedēļas. lovelovelove (koooooo?)! šodien pamodos īsi pirms astoņiem un astoņos man zvana kristīne: "eu, tu nenāk's uz informātiku?".. nē, pajāt, guļu tālāk. pēc nepilnas minūtes kliedz mamma un saka, lai eju uz skolu, bet es viņai ieskaidroju, ka esmu jau nokavējusi.. un apsolu iet uz otro stundu.. muhaha, jūs domājat, ka varēju piecelties, ne sūda! guļu tālāk, mammai jau pohuj (nevar būt, ne?!) un ceļos, lēnām izdzeru rīta kafiju, pie datora pieeju un dodos uz skolu. šodien skolā bija jauki (nu nejau tas skan no manis.) un kapēc es visu laiku lietoju iekavas?! labi, būs jābeidz. bet.... kapēc viss ir vienā čupā? nu vispār viss sāk neizskatīties un neizklausīties pēc manis, brrrrrrrrrrrrr. man bija jāuzraksta par Montu kaut kas. tātad - es zinu viņas nummuriņu mūzikas skolā un telefona nummuru.. :))))))))
šīs ziņas jautājums - esat apmierināti ar savu dzīvi? (traki nopietnais :D)

_______

jā. es tiešām apsolos vairs twitterī un blogā neko traku nerakstīt, diemžēl, jo vecāki jau ir tik izglītoti internetā, ka nu nekādi neko nevar noslēpt.. cerams, ka vēl pagaidām var! :)))))))))))))))
nu tā.. ir brīvas dažas dieniņas, vakar paliku pie kristīnes, nu bija paranormālīgi jautri.. aj, nerakstīšu! nevaru.. žēl jūs, ka nevarēsiet parēkt par mani lasīt, un sevis žēl, ka nevarēšu vēlāk šo palasīt un pasmieties.. laikam būs jāuzrakst viens melnraksts..
šodien pamodos no mammuka zvana nevis no montas (sāpīga tēma, labāk nerunā, Karīn) 11os no rīta.. labi, man jau tā, itkā pašsaprotami celties 9os, vai pat 8os.. bet nu nejau šorīt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! ja mēs trijos iegājām gulēt.. un nejau tāpat iegājām gulēt, smieklīgi. tā nu es sataisījos, pie Kristīnes izmantoju izdevību un paēdu un tecēju mājās.. ir Latvijas dzimšanas diena, bet pirmais ko nākās dzirdēt ejot mājās ir, kā kaut kādi krievi mīž pie garāžām un dzied: "jāa ļubjļū rosīii!" (es mīlu krieviju) un tas bija tik pretīgi.. klausīties uz ko tādu un skatīties uz Latvijas karogu, bet.. pa cik nēesmu anormālīga patriote, pajāt..
tā nu es kaut kā tiku mājās.. ar netīriem cimdiem, ko noteikti nevar izmazgāt, netīru pufaiku, kuru kristīne mēģināja glābt, bet nesanāca, ar lūpu balzāmu kuram liels gabals ir nokosts un apēsts, domā es atceros kurš? jā, tagad atceros, man kristīne pateica :D un lielām galvassāpēm, sliktu dūšu.. UN ES PAT NEZINU NO KĀ, VAI DIES! :D palikusi stunda līdz korim, bet man kristiāna uzraksta, ka varētu satikties pirms kora un aiziet uz estrādi pa.. dziedāt! tā nu arī mēs tur čāpojām dziedāt un es noteikti paskatījos savu tērpu.. kā viņš no pagaišā brauciena bija palicis, ar tādu arī dziedāju, bet par to vēlāk. tā mēs pēc tam gājām uz elvīti un es nopirku ūdeni un enerģijas dzērienu.. man jau nopērkot palika labāk, vai arī nē?! un pikanto pīrāgu, par ko esmu ļoti vīlusies.. nu kopš kura laika tur liek kaut kādus sīpolus, papriku vai sazin kādus sūdus, kas ar tiem cilvēkiem notiek, jēzis (kristīn) :DDDDDDDDD lābi, tā mēs četras stundas mierīg padziedājām.. vai tad nevar?! un sākām ģērbties koncītim, tātad lil' one, bet vienalga. saģērbāmies un visi gājām caur liepājas ielu (tautas tērpos, jā tautas tērpos) uz katrīnas baznīcu.. nospriedām, ka nav smuki, ka tagad ir vairāk cilvēku nekā ir "Cantus" ziemas svētku koncertos, smirdīgi.. nezinu kapēc, bet nopietni.. šoreiz man bija nežēlīgais uztraukums un trīcējā visas malas.. nezinu kas bij' pie vainas.. vai arī zinu?! pohuj, nepatīk
un gājām atpakaļ uz mūzikas skolu, kur....... visi saka ēēeeejōooo, ēejōōoo! un tad neviens neteica, bet mums ar Loseni bija jautri.. beigās vēl Zarubina pateica, ka es esmu pati skaistākā un gudrākā čiksa iz rajon, bļ.. oda. tad man bija TĀDS lepnums, nu ku ta tā var mani mīlēt visi. un vēl pierādījās, ka Rozīte mani mīl.. es jau to zināju sen, bet šodien jau atkal tas pierādījās, jo viņa teica: "vai kāda tu skaista un tāda pieaugusi un liela izskaties!" un yupyupyup, mana trešā vecmāmiņa mani mīl.. tad sekoja pierīšanas pie vecmammas mežvaldē..trako gaļu un kartupeļus.. man liekās, ka tūlīt tas viss arī, neko.. un tagad es dzeru 2L kolu, vēsi.. un gaidu kad kāds atnesīs mandarīnus, tas nekas, ka tādu mājās šodien nav..


un tagad es vēl tikai gribēju piemetināt, ka es vairs neskaitu dienas.. jo vakar un šodien, bet nēeeeeeee. man vienalga.. es mēģinu sevi atturēt, man sanāca.. cīnīšos un vēl un vēl cīnīšos.. jūtu, ka būs labajszzz.
[21:54:46] Rudzīte!: Neviens nesit tik stipri kā dzīve.


man pohuj, es situ dzīvei!!!!!!!!!!!!!! :D

bet tas nemaz nav smieklīgi, tā ir.. eju vienkārši pretī liktenim, kaut jūtu, ka nevajag, nebūs labi.. kājas niez neiet. redzēt, vai būs sūdi, vai liktenis pažēlos, vai tomēr nē. nu redzēs.. dzīvos un redzēs. šodien atkal panesās tēma (nepanesās, es vienkārši noteicu).. es jau te nākamgad vairs nebūšu, neiešu cantusā.. un kā par brīnumu neviens neko neteica pretī.. cerība mirst pēdējā,un jā. tā ir muļķa mierinājums! un rīt atkal mēģinājums.. yup, tāpat kā sestdien. es nomiršu, bet es sestdien nebūšu.. kaādreiz uz putām arī jāaiziet, taka.. ja es nēesmu, tu pis pa muti, pis pa muti. :))))
esmu atsākusi lamāties, kas arī ir jāatmet. (tas ir vienīgais, kas jāatmet)
un vēeeeeeeel. .šis pēdējais, varbūt! jābrauc apciemot kāds acu ārsts, man katru vakaru sāp acis, kaut vai sēžu 40 min pie pc. nav normāli, es tā uzskatu.

un kaut kā pēdējā laikā sanāk gari blogi, weird.

šīs ziņas jautājums.. kā patīk svētki? lejā ieliec ķesīti :))))))))

mapīte - eediens

jāaaaaaa, skatos šo mapīti un tur ir visss.. visi tie smirdīgi garšīgie saldumi, kūciņas, eklerīši, cepumiņi, nutella, arī pudeles.. tik forši! un visu to man gribās, bet kurš gan man to varētu sagādāt, ahh.
visu laiku kaut kas velk rakstīt blogu, bet ko rakstīt šeit nav! tātad otrais ES rauj mani nost no rakstīšanas, bet šoreiz viņam nav jēga klausīt.. lai vinnē mans pirmais ES! tātad.. kas pa šo nedēļu ir noticis? es tā nesākšu, sākšu ar kunkstēšanu, ka... nu tā skola nenormāli smird, es nevaru ciest! kā paiet nedēļa, tā mamma saka: "vai kā paskrēja šī nedēļa!" BET īstenībā jau nē, nu vismaz man nē.. viss TĀ velkās, tik smirdīgi stulbi pretīgi.. man ir ļoti maz iespēju sagaidīt Vācijas braucienu, jo viss tā velkās... un par vācijas braucienu runājot, nē - es nedusmošos, ka Lelde nebrauc un nelūgšos, tā ir viņas izvēle.. labi, ka viņa saprot, ka mums ļoti gribējās lai viņa brauc un mēs jūtamies, hmm, nezinu kā, bet nu.. ja viņa uzskata, ka to nevar, lai jau tā būtu! un visapkārt man cilvēki negrib uz vāciju.. man bail, ka pēkšņi, kādā dienā, man arī negribās.. un tad vairs nebūs ne prieka, ne jēga ko gaidīt, phe.
tā.. runājot par dienām atsevišķi.. otrdienā Kristīne nebia skolā un tā bija garlaicīgākā diena skolas vēsturē, nebija par ko smieties un ar ko smieties (yup, vari justies lepna, Kristīn).. tālāk, lai viņai ieriebtu (jociņš) - treštdienā es atkal nebiju uz abām angļu valodām, LAPSA MANI IENĪST, JO ES IENĪSTU VIŅU, sexy foxy bļad.. jo braucu mammai līdzi pie zobārsta.. tas bija TIK smieklīgi, kā mēs braucām uz Liepāju, iebraucot liepājā izrādās, ka galvenā (brīvības) iela ir ciet, jo tur kaut ko taisīja, līdz ar to mums bija jābrauc apkārt, un es sēdēju ar karti klēpī, ar pirkstu vilku līdzi, bet tajā kartē viss bija otrādāk! ja bija jābrauc pa kreisi, es teicu, ka pa labi, jo tā man likās, bet tā nebija.. no sākuma viss tas likās smieklīgi MAN, bet mamma bija pārstresojusies, bet pēc tam.. braucot atpakaļ pa tumsu, es biju nežēlīgi pārmīzusi kā viņa ar savu OPELI dod virsū pa liepājas ielām, izraisa gandrīz 4as avārijas, par to pasmejas un brauc vēl ātrāk. beigās, kā gadījās, kā nē.. mēs laukā no liepājas tikām braucot pa to Brīvības ielu, kuru itkā taisīja, smieklīgi.. bet man tā nelikās, it īpaši tad, kad mamma pārbrauca pāri jau beigtai lapsai.. par ko arī mamma smējās! un es nemaz nezināju, ka opelis var uzspiest uz 120.. tas bija jaunums! bet man pietrūka koris.. tad ceturdienā mamma teica: "mēs varētu braukt uz ventspili, kad tev beigtos skola!" un es biju tik aizkustināti laimīga, jo mūzikas skolai neko nebiju iemācījusies, un man bija gan klavieres, gan solfedžo, gan mūzikas literatūra, bet vēlāk mamma teica: "nē, brālis zvanija un teica, lai braucam rīt!" nu man bija tāds, aojrkgknrhjnhjn! jauki.. bet es izmocījos, un aizgāju uz muzikasskolu! piektdien.. viss ok, pirmās divas - angļu valodas.. es jau domāju, ka nomiršu, bet Lapsa mani nenokaitināja, kā pa brīnumu, vienīgi pateica Kristīnei - klejojošā niere! par ko Lapsa jutās tik PROUD ar sevi, ka trako joku izmetusi, nu fuck the what!! tad gājām uz sportu, man sāpēja rokas no volejbola, un sapratu, ka man viņš nemaz tik ļoti nepatīk, kā es biju iedomājusies, un secināju, ka basketbols ir krutāks. pēc sportiem, es nebju spējīga neko izdarīt, zvanīju mamai un teicu, lai brauc pakaļ.. jā, pēc 10 min! tā nu es gaidīju, bet nesagaidīju.. mamma man pazvanīja un teica: "es netieku ārā no veikala, nāc kājām!".. ja jūs zināt kur es dzīvoju tad nu pis, nākt no virkas līdz manai mājai nav diez ko patīkami, bet pohuj, lēnā garā, runājot ar savu iedomu draugu, nebija tik traki! tad mēs braucām uz ventspili, iebraucot vēl diānā, nopērkot puķes.. tur mēs pasēdējām pie brāļa, jo laurai bija dzimšanas diena kādas divas stundas, un braucām mājās... man atkal pietrūka koris, un Rozītei noteikti, ka es arī. :):):):):):):)
tā.. vakar! mēs tā gribējām cept desiņas ar Kristīni.. nu nezinājām kur likties! sarunājām ar Kristiānu, ka viņa mums izpalīdzēs, bet tas bija liktenis!!!!!!!!! es nepaņēmu.. līdz ar to, 20 dienas ir pagājušas, un es jūtos tīra no šīm nelikumībām.. mmmmmmmmmm. tad mēs gājām izvest kristīnes suni un vēl vienu suni, ar viņa saimnieku kurš ir mūsu vergs.. sasitām pa abiem Kristīni, lai viņai tiek.. es pārklausījos un sapratu, ka verga suni sauc Vagīna, piedodiet, bet jā un gājām pie manis.. gaidījām kamēr mamma izbrauks, runājām neķītrības ar citiem pa skype un gājām laukā. tik bailīgi, ka mēs izejam no manas mājas, viss tik gaišs, bet pēkšņi izslēdzās gaisma.. ejam cauri estrādei, kur arī izslēdzās gaisma, pretīgi.. tad vēl kaste ar zombijiem un citi sūdi, bet nonācām lidz jaunajam elvī, kur vergs mums nobaidija, ka es domāju, ka nomiršu, pis! tad mēs kādu pusstundu stāvējām pie jaunā elvī, runājām, skatijāmies uz kristīnes sexuālo lauku un nevarējām tur kāpt.. un lai cik dīvaini neliktos! spēlējām tur arī ķeriņas, bija smieklīgi.. tad! mūsu vergs, kurš dzīvo kurzemītē mūs pavadīja līdz manai mājai, nu līdz katrīnas baznīcai.. man viņa bija žēeeeeeeeeeel. :D pa ceļam visi viens otru sita, man ir sarkana švīka no žagara uz kājas, un celis sāp no sišanas.. muhahahahaha, bet es esmu ļauna! tā nu mēs vienos atnācām mājās, kristīne divas stundas runāja pa telefonu, un gājām gulēt. šodien pamodāmies divos, dēļ baznīcas zvana.. viņš kādu pusstundu zvanīja, pretīgi!!!! nu tāa. tā pagaāja mana nedēļa..
bet vēl, es jau biju aizmirsusi kā man patīk Selena Gomeza un Lil Wayne, bet tad es klausījos šo abu izpildītāju dziesmas un miru nost, it īpaši vakar, ar Kristīni iztrakojāmies pie Drop the World, nu vismaz es.. man nežēlīgi patīiiiiiiiiik .
un es varētu raudāt un kliegt un spiegt, kā man patīk Another Cinderella Story.. nu āaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa. šausmīgi, drausmīgi forša filma.. mmm
davaj, čau.. līdz citai dienai! baigi gari sanāca. ;D

kārtējais 5dienas vakars..

..bet šis ir tāds interesantāks! es skatos www.spoki.lv visādas bildītes.. tādas smuka, mīļas un foršas un domāju! visādas lietas.. gan labas, gan sliktas, bet pie secinājumiem nenonāku, bet varbūt tas ir pat labi. šis jau vairāk būs tāds bilžu ierakstiņš.. sametīšu dažādas bildītes! bet man tomēr pietrūkst montas ikvakara čati.. viņa tagad kaut kur, tālu, dziļu Rīgā varbūt izklaidējas, priecājās, bet es gaidu viņu. noteikti jau, ka šodien nesagaidīšu!!! nu tas tā, viss šodienai.. rīt varbūt beidzot dabūšu savas Austrijas bildes, bet tā ir varbūtība.. un rīt brauks brālītis (es viņu saucu mīļvārdiņā, jo man kaut kas no viņa ir vajadzīgs)lai viņš brauktu atpakaļ uz Ventspili ar manu neejošo telefoniņu kabatiņā, un ventspilītē viņu salabotu.. man ir samērā labs garastāvoklis, kaut vai darīt nav ko un noteikti, ka 10os ieiešu gulēt, jo man patīk gulēt, bet davaj. līdz vēlākam!

paanalizēsim bildītes.. man tā ar spīdumiņiem un dunci vienkārši patika!
tāda ar izdomu, būtu vēl mazliet ticamāk, būtu vispār baigi jauki. / tā saulainā bildīte un jūra vispār mani cepina (nē, man mājās šovakar ir auksts), jo tur redzama vasara. / tā bilde, kur meitenes šļakstās.. es arī tā gribu, vasaru un visu to, aa. / par tiem angļu zēniem, jāaaa. viņi ir tik smukiņi anglijā, es viņus dievinu, bet latvijā arī ir ļoti smuki zēni, starp citu. / par to bildīti ar masku, es vienkārši gribu atpakaļ uz venēciju!!!! ļoti, ļoti.. / par to Mikiju.. grrrr, normāls vecis, mmmm. / un par to ēfeļtornīti! mums laikam Parīze nespīd, bet es ļoti gribētu, jā. / bildīte ar tām brīnumsvecītēm.. es gribu tā kārtīgi iztrakoties.. tā teikt "atlaist bremzes", bet dažu iemeslu, labi, viena liela iemesla dēļ tā nevar, stulbi. / tas datoriņš.. nu uzdāviniet man kāds tādu! nejau tieši tā, vienkārši tādu.. bet nē, man jau salavecītis cerams uzdāvinās. / par to "secrets" lādīti - we all have little, diry secrets. / tā meitene kurai izskatās ka svārciņi būtu tā tulpītes galviņa.. man atgādina to dienu kad mēs ar Ingu un Signi gājām bildēties.. / tā ar tām divām pudelēm man atgādina skolas kora nometni.. hahahahahahaha, bet ok. nē! šī bilde arī par to, ka gribas atlaist bremzes.. vācijā jau nevarēs, nav neviens pilngadīgs, smird! / un vēl pēdējā bilde.. man viņa vismaz rādās kā pēdējā.. meitene ar avenītēm uz pirkstiņiem un sarkano cepurīti.. ideāla bilde!!!!!!! man nežēlīgi patīk! / un vēl divas bildes ar zemenītēm šokolādē un tām pankūkām ar saldējuma bumbām.. visādas bildītes ar šitiem garšīgumiem man arī ir! mmmmmmmmmmmm..

nu jā. tas ir viss pagaidām. atā visiem.. priecīg jums!

p.s. un es smaidu (smaidu vietā itkā ir vārds pis, tā būs vienmēr!!!) - es nemāku tos izkārtojumus bildēm tā sexīgi salikt, nevajg jums tātad! un ziņas jautājums - kā patika bildes.. tad lejā ieliekat ķeksīti.. vai jums žēl?!

klikšķis!

kaut kāds klikšķis, ka gribas rakstīt blogu.. laikam dēļ tā, ka aiz loga ir tumšs, es atrodos iekšā, neesmu mūzikas skolā un izbaudu saules puķu sēkliņu (ak jēzus, cik smieklīgi) garšu!
šis vakars paiet domās par tumbām.. skatos uz mazo, mīļo, skaisto, zaļo galiņu no tumbu vadiņa un nesaprotu, kurš no mums ko dara nepareizi? saspraužu visu kā vajag, visu pa visiem caurumiņiem. viss ir labais! nekas neskan.. sods! tas man ir sods par kaut ko nezināmu.. šajā laika posmā kopš, ak šausmas cik sen!!!, kopš aizpagaišās svētdienas (no 24. oktobra) es neko nelegālu, nesmuku, pretīgu, kaitīgu neesmu darījusi un netaisos darīt.. un man par to ir liels, liels, liels prieks.. nav vairs tās bailes, stress vai sazin kas vēl, lieliski! gribās jau jājājājā, bet nē. negribās gan, viss ok.
šodien palasīju netā par to dzintara matu eļļu.. kādu mēnesi man viņa stāv, nevienu reizi nelietota.. atsauksmes visiem ideālas! laikam jāsāk lietot lai līdz ziemassvētkiem būtu redzams kāds efekts.. itkā pēc diviem mēnešiem jābūt, nu skatīsimies!
izdomāju, kā no skolas ejot mājās visu var padarīt tik interesantu.. ej un iedomājies, ka tev blakus iet kāds iedomu draugs! tik smieklīgi, bet interesanti.. un tad tu tik ātri nonāc mājās un brīnies.. cik ātri tas varēja notikt!
pirmdien putās sk. Agnese stāstija un brīdināja par to, ka Liepājā kaut kādi (es nelamājos, nevarēšu pateikt, ko es par viņiem domāju) zēni (bet izklausās pārāk mīļi), teiksim - pidarasi izvarojuši divas meitenes.. palasīju internetā šodien - c'moon. 10 čaļi izvaro divas meitenes.. tik pretīgi!!!! kā var kaut ko tādu.. nu āaaaaaaa, man neaiziet.. man bail iet pa tumsu tagad vispār, fuj! un Liepājā tas nav noticis ne vienu reizi vien!
jāaaaaaam. vairs man nav ko pastāstīt.. līdz vēlākam! un šīs reizes jautājumu es nevaru izdomāt! nu lieciet par ziņu kopumā. :)

p.s. Lelde pameta ideju rakstīt ziemassvētku vecītim vēstuli, jo neviens cits jau man to datoru tā vienkārši, no sirds neuzdāvinās.. un mp3 arī nē! tā nu es izdomāju, ka jāuzraksta viņam un jāliek saldētavā ar cerību, ka ziemassvētku vecītis izlasīs, bet diemžēl viņam būs ļoti, ļoti garš saraksts, xoxo.