.. un top blogs. atceros kā vasarā uztaisot blogu, katru otro (ja ne pat katru) dienu rakstīju ierakstus. vai stulbus, vai ne tik, bet smieklīgi. tagad tam neatliek laika, vai vienkārši nav iedvesma!
tā. ceturtdien rakstīju blogu, tātad varu sākt ar piektdienu. kas tad notika? nekas, sēdēju mājās, jauki.. viena ar datoru, tēju, bildītēm spokos (kas kļuvusi par manu ikdienu) un sāpošām acīm! tās ir šausmas kā man viņas sāp, arī tagad. problēmas ir atrast arī normālus ārstus vai poliklīnikas, kur nav jāpierakstās divus gadus (mazliet pārspīlēju) iepriekš, ūžas! un kad ārsti ir atrasti, mamma pasaka, kad nekur nebrauksim tagad, jo viņai nav mašīnai radzes.. man jau nav grūti kādu mēnesi vēl tā padzīvot, lai jau pūst puš' tās acis! man visi met pāri izņemot vecmammu un tēti. es viņus mīlu, bet nu neiedziļināšos salkanos tekstiņos un pateicībās par to, ka viņi man ir (paldies, ka jūs man esat!), jo viņi tāpat šo nelasa. (paldies Dievam!!!) tad, sestdien.. Kristīne atkal palika pie manis, mēs atkal gājām pa tumsīti laukā, jo mamma nebija mājās.. tik forši spēlēt ķeriņas un aklās vistiņas estrādē vienos pa nakti, sist citiem ar celi pa vaidziņiem (dirsu, you know) un tādā veidā izspert no citiem respektu un teikt, ka es esmu karaliene, sweet. vēl man patīk runāt un izklāstīt visiem visu par čigāniem.. arī pa nakti, protams! pa dienu nav tas lādiņš iekšā.. jā, pusi no svētdienas pavadīju pie Kristīnes pc, skatijāmies "Jennifer's Body" un mazliet "Drag Me To Hell", bet tā otrā neskaitās, jo mēs tikai 20 min. no filmas noskatījāmies.. bet Dženiferas ķermenītis bija labais. mēs jau otro reizi (vismaz es, Kristīne jau kādu 982346) skatījāmies, bet skatījos kā pirmo reizi, nežēlīgi forša filmiņa. mazliet šausmene, mazliet nu jā, šausmene. (es sevi nesaprotu, gribēju teikt - šovakar, bet tā jau ir katru dienu, vienmēr). Pirmdien es domāju, ka nomiršu, pirmā matemātika, nevaru pamosties, izmācījusies nēesmu (kā vienmēr), bet nebija tik traki. jāiztur!! šīs trīs dienas cītīgi esmu gājusi pa garo starpbrīdi pie omas ēst un pats jaukākais - esmu dzīva! :) vakar pirmās divas bija mājturības, klnakjgnsknkj, nevarēju izturēt, kā sāpēja manas mazās actiņas, bet tas arī jāiztur, jo man viss ir jāsasteidz. kāpēc? jo es braucu 9. decembrī uz Vāciju, ja kāds nezināja.. mmmmmmmmm, vēl tikai divas nedēļas. lovelovelove (koooooo?)! šodien pamodos īsi pirms astoņiem un astoņos man zvana kristīne: "eu, tu nenāk's uz informātiku?".. nē, pajāt, guļu tālāk. pēc nepilnas minūtes kliedz mamma un saka, lai eju uz skolu, bet es viņai ieskaidroju, ka esmu jau nokavējusi.. un apsolu iet uz otro stundu.. muhaha, jūs domājat, ka varēju piecelties, ne sūda! guļu tālāk, mammai jau pohuj (nevar būt, ne?!) un ceļos, lēnām izdzeru rīta kafiju, pie datora pieeju un dodos uz skolu. šodien skolā bija jauki (nu nejau tas skan no manis.) un kapēc es visu laiku lietoju iekavas?! labi, būs jābeidz. bet.... kapēc viss ir vienā čupā? nu vispār viss sāk neizskatīties un neizklausīties pēc manis, brrrrrrrrrrrrr. man bija jāuzraksta par Montu kaut kas. tātad - es zinu viņas nummuriņu mūzikas skolā un telefona nummuru.. :))))))))
šīs ziņas jautājums - esat apmierināti ar savu dzīvi? (traki nopietnais :D)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru