mapīte - eediens

jāaaaaaa, skatos šo mapīti un tur ir visss.. visi tie smirdīgi garšīgie saldumi, kūciņas, eklerīši, cepumiņi, nutella, arī pudeles.. tik forši! un visu to man gribās, bet kurš gan man to varētu sagādāt, ahh.
visu laiku kaut kas velk rakstīt blogu, bet ko rakstīt šeit nav! tātad otrais ES rauj mani nost no rakstīšanas, bet šoreiz viņam nav jēga klausīt.. lai vinnē mans pirmais ES! tātad.. kas pa šo nedēļu ir noticis? es tā nesākšu, sākšu ar kunkstēšanu, ka... nu tā skola nenormāli smird, es nevaru ciest! kā paiet nedēļa, tā mamma saka: "vai kā paskrēja šī nedēļa!" BET īstenībā jau nē, nu vismaz man nē.. viss TĀ velkās, tik smirdīgi stulbi pretīgi.. man ir ļoti maz iespēju sagaidīt Vācijas braucienu, jo viss tā velkās... un par vācijas braucienu runājot, nē - es nedusmošos, ka Lelde nebrauc un nelūgšos, tā ir viņas izvēle.. labi, ka viņa saprot, ka mums ļoti gribējās lai viņa brauc un mēs jūtamies, hmm, nezinu kā, bet nu.. ja viņa uzskata, ka to nevar, lai jau tā būtu! un visapkārt man cilvēki negrib uz vāciju.. man bail, ka pēkšņi, kādā dienā, man arī negribās.. un tad vairs nebūs ne prieka, ne jēga ko gaidīt, phe.
tā.. runājot par dienām atsevišķi.. otrdienā Kristīne nebia skolā un tā bija garlaicīgākā diena skolas vēsturē, nebija par ko smieties un ar ko smieties (yup, vari justies lepna, Kristīn).. tālāk, lai viņai ieriebtu (jociņš) - treštdienā es atkal nebiju uz abām angļu valodām, LAPSA MANI IENĪST, JO ES IENĪSTU VIŅU, sexy foxy bļad.. jo braucu mammai līdzi pie zobārsta.. tas bija TIK smieklīgi, kā mēs braucām uz Liepāju, iebraucot liepājā izrādās, ka galvenā (brīvības) iela ir ciet, jo tur kaut ko taisīja, līdz ar to mums bija jābrauc apkārt, un es sēdēju ar karti klēpī, ar pirkstu vilku līdzi, bet tajā kartē viss bija otrādāk! ja bija jābrauc pa kreisi, es teicu, ka pa labi, jo tā man likās, bet tā nebija.. no sākuma viss tas likās smieklīgi MAN, bet mamma bija pārstresojusies, bet pēc tam.. braucot atpakaļ pa tumsu, es biju nežēlīgi pārmīzusi kā viņa ar savu OPELI dod virsū pa liepājas ielām, izraisa gandrīz 4as avārijas, par to pasmejas un brauc vēl ātrāk. beigās, kā gadījās, kā nē.. mēs laukā no liepājas tikām braucot pa to Brīvības ielu, kuru itkā taisīja, smieklīgi.. bet man tā nelikās, it īpaši tad, kad mamma pārbrauca pāri jau beigtai lapsai.. par ko arī mamma smējās! un es nemaz nezināju, ka opelis var uzspiest uz 120.. tas bija jaunums! bet man pietrūka koris.. tad ceturdienā mamma teica: "mēs varētu braukt uz ventspili, kad tev beigtos skola!" un es biju tik aizkustināti laimīga, jo mūzikas skolai neko nebiju iemācījusies, un man bija gan klavieres, gan solfedžo, gan mūzikas literatūra, bet vēlāk mamma teica: "nē, brālis zvanija un teica, lai braucam rīt!" nu man bija tāds, aojrkgknrhjnhjn! jauki.. bet es izmocījos, un aizgāju uz muzikasskolu! piektdien.. viss ok, pirmās divas - angļu valodas.. es jau domāju, ka nomiršu, bet Lapsa mani nenokaitināja, kā pa brīnumu, vienīgi pateica Kristīnei - klejojošā niere! par ko Lapsa jutās tik PROUD ar sevi, ka trako joku izmetusi, nu fuck the what!! tad gājām uz sportu, man sāpēja rokas no volejbola, un sapratu, ka man viņš nemaz tik ļoti nepatīk, kā es biju iedomājusies, un secināju, ka basketbols ir krutāks. pēc sportiem, es nebju spējīga neko izdarīt, zvanīju mamai un teicu, lai brauc pakaļ.. jā, pēc 10 min! tā nu es gaidīju, bet nesagaidīju.. mamma man pazvanīja un teica: "es netieku ārā no veikala, nāc kājām!".. ja jūs zināt kur es dzīvoju tad nu pis, nākt no virkas līdz manai mājai nav diez ko patīkami, bet pohuj, lēnā garā, runājot ar savu iedomu draugu, nebija tik traki! tad mēs braucām uz ventspili, iebraucot vēl diānā, nopērkot puķes.. tur mēs pasēdējām pie brāļa, jo laurai bija dzimšanas diena kādas divas stundas, un braucām mājās... man atkal pietrūka koris, un Rozītei noteikti, ka es arī. :):):):):):):)
tā.. vakar! mēs tā gribējām cept desiņas ar Kristīni.. nu nezinājām kur likties! sarunājām ar Kristiānu, ka viņa mums izpalīdzēs, bet tas bija liktenis!!!!!!!!! es nepaņēmu.. līdz ar to, 20 dienas ir pagājušas, un es jūtos tīra no šīm nelikumībām.. mmmmmmmmmm. tad mēs gājām izvest kristīnes suni un vēl vienu suni, ar viņa saimnieku kurš ir mūsu vergs.. sasitām pa abiem Kristīni, lai viņai tiek.. es pārklausījos un sapratu, ka verga suni sauc Vagīna, piedodiet, bet jā un gājām pie manis.. gaidījām kamēr mamma izbrauks, runājām neķītrības ar citiem pa skype un gājām laukā. tik bailīgi, ka mēs izejam no manas mājas, viss tik gaišs, bet pēkšņi izslēdzās gaisma.. ejam cauri estrādei, kur arī izslēdzās gaisma, pretīgi.. tad vēl kaste ar zombijiem un citi sūdi, bet nonācām lidz jaunajam elvī, kur vergs mums nobaidija, ka es domāju, ka nomiršu, pis! tad mēs kādu pusstundu stāvējām pie jaunā elvī, runājām, skatijāmies uz kristīnes sexuālo lauku un nevarējām tur kāpt.. un lai cik dīvaini neliktos! spēlējām tur arī ķeriņas, bija smieklīgi.. tad! mūsu vergs, kurš dzīvo kurzemītē mūs pavadīja līdz manai mājai, nu līdz katrīnas baznīcai.. man viņa bija žēeeeeeeeeeel. :D pa ceļam visi viens otru sita, man ir sarkana švīka no žagara uz kājas, un celis sāp no sišanas.. muhahahahaha, bet es esmu ļauna! tā nu mēs vienos atnācām mājās, kristīne divas stundas runāja pa telefonu, un gājām gulēt. šodien pamodāmies divos, dēļ baznīcas zvana.. viņš kādu pusstundu zvanīja, pretīgi!!!! nu tāa. tā pagaāja mana nedēļa..
bet vēl, es jau biju aizmirsusi kā man patīk Selena Gomeza un Lil Wayne, bet tad es klausījos šo abu izpildītāju dziesmas un miru nost, it īpaši vakar, ar Kristīni iztrakojāmies pie Drop the World, nu vismaz es.. man nežēlīgi patīiiiiiiiiik .
un es varētu raudāt un kliegt un spiegt, kā man patīk Another Cinderella Story.. nu āaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa. šausmīgi, drausmīgi forša filma.. mmm
davaj, čau.. līdz citai dienai! baigi gari sanāca. ;D