domiņa

manī ir tik daudz domu, pārdomu.. es it kā visu saprotu, bet neko nesaprotu! tā ir kā tukša telpa, kurā tu sēdi ilgu laiku. tu visu šeit pazīsti, jo nekā jau nav, bet tomēr liekas, ka šis ir svešākais, ko tu esi redzējusi/redzi.. man viss ir, nekā netrūkst, vai trūkst? trūkst! bet nav svarīgi kas, jo man pat pašai neinteresē, kur nu vēl citiem.. bet jābūt pozitīvai, jo tādu taču gandrīz visi mani zin, redz, dzird.

kas noticis? iemācījos spēlēt pokeru, izgāju solitaire (līdz ar to, tagad visu laiku veicās), kārtīgi atpūtos brīvlaikā, kas ir galvenais. nu daudz!
kādi plāni? sagaidīt skolas bildes, kā arī BCA bildes, un pēc tam izdomāt, vai parakstīt un sūtīt līgumu, aizsūtīt tētim paciņu, nākamtrešdien labi nospēlēt klavieres noklausīšanā, ceturtdien aizbraukt uz ventspili un parādīt, ko mēs varam, LABĀK MĀCĪTIES UN GAIDĪT VASARU! un tad jau, tas pagaidām viss.

vēl varu jums pasūdzēties (vai pati sev), ka man šausmīgi nāk miegs.. brīvlaikā it kā, teorētiski - kārtīgi izgulējos, bet, tagad ieejot ~12os gulēt, nevaru piecelties, un, ja piespiežu sevi aiziet uz skolu, skolā ir pamatīgs atrubons. vakar iegāju gulēt pirms desmitiem, jūs domājat, ka kaut kas mainījās? nekas!! pilnīgi nekas.. kā nāca miegs un gribējās ēst, tā nāca un gribējās. rīt desmit stundas, redzēsim, vai dzīva pēc tam vēl varēšu aizskriet uz mūzikas skolu, noskaitīt mierīgi 11 biļetes un 11 tēmas, un vakarā (naktī?!) izmācīties..

mēģinu tvītot mazāk.. bet blogot daudzāk nesanāk, nav man ko jums teikt! cya

eu veči

ir labi, un piedodiet, ka neblogoju tik bieži kā vajadzētu (precīzāk - tik bieži, cik to darīju visu laiku, gandrīz katru otro dienu).. kad būs jums ko pastāstīt, noteikti ienākšu šeit uztipināt kaut ko!

p.s. bamslis ir labs. garais pa lat deviņ, nāaaaaaaa

i drop it on your fucking head

un lai kā es censtos, ko teiktu, ko darītu, kā darītu.. vienmēr viss jāņem atpakaļ!
es visu ņemu atpakaļ un dodu vairāk, vēl vairāk ko sa#ist, lai ir ko ņemt atpakaļ.
lūdzu, nav par ko, jo lai arī kā gribētos, lai gribētos labāk, sanāks kā vienmēr, sūdīgāk vai skaļāk..

mani draudziņi, visi jaukiņi

tā tas ir. visi draugi man ir lieliski.. lai arī kā es viņus kādreiz neciestu, gribētu kliegt, spļaut, raut aiz matiem, lai arī kā man viņi būtu nobesījuši (tā, for real, šausmīgi), tajā pašā brīdī es viņus mīlu stiprāk par jebko, jebkad. tādu pa tiešām īstu draugu man nav daudz, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, bet man pietiek.. un pat dažreiz ir par daudz. nejau draugu mīlestības, joku, smieklu, prieku utt. to nekad nebūs par daudz, to vienmēr pietrūkst, bet, dažreiz apnīk viss, visi, bet ne šobrīd.. šis ir pozitīvais raksts, tikai man bail, ka atmiņas neizbalē.. par mani jums, man par jums, bet tā nevar, tā nenotiks, vismaz ne man. ja nebūtu šo manu lielisko draugu, es vairs nebūtu es. es nebūtu strauss, kakātājs, citroniņš, grauzdiņš, kečupiņš, rudžukiņš un vēl sazin kas es esmu, es nebūtu tā pati stulbā es, ar saviem īpaši īpašajiem jokiem. un nav daudz cilvēku, kas var mani uzmundrināt, kad man ir šausmīgi drausmīgi slikts gara stāvoklis, bet tomēr ir.. un tie joprojām esat Jūs, kaut vai tizlā veidā, vai tikai pasakot kaut ko, man jāsmaida. un pat ir tāds man draudziņš, ar kuru es pārāk bieži domāju vienādi.. nu riktīgi, ļoti, ļoti bieži. .ajjjjjā, es negribu prom vairs, tiešām. un ja jūs domājat, ka es lielos, lai tā būtu.. es vienkārši gribu, lai visi zin, bet galvenokārt, lai paši draugi zin, cik viņi ir super (bet nemaz nevar pateikt "cik".. ar vārdu "daudz" nebūtu līdzēts) un, ka man tiešām IR jauki cilvēki apkārt.
šodien gāju pa ielu un padomāju.. kad es būšu liela (es jau esmu, bet vēl lielāka, 20 un tā), es iešu pa ielu, paiešu garām draugiem, paziņām (izbijušiem), pasveicināšu, un viss. paejot garām pazibēs viss jaukais, smieklīgais, jautrais un vēl.. viss, kas bijis.. bet, ar šo es gribēju teikt, ka es tā negribu, ne pavisam nē.. es gribu lai ir kā tagad, satikties pēc gadiem, aiziet uz kādu kafejnīcu, nu kas te vēl būs, parunāt, pasmieties, padirst reizē (šis bija rupji, bet nevarēju nepateikt) un visu visu visu, bet. gribēt jau nav kaitīgi, vai ne?! tapēc es turpināšu pagribēt, un mīļš paldies visiem Jums, kas jūs man esat.
p.s. dažas bildes ir kriminālas, vecas un ahahahahah, bet te tāpat nav daudzi, kas viņas redzētu :D

nu ta neko!

gandrīz viss sāk nokārtoties (šim vārdam ir divas nozīmes, ja nezinājāt) savās vietās.. labi, jā, veselības radiem un man pieklibo, bet būs labi, es ticu, ceru un jūtu, ka BŪS labi, citādāk nemaz nevar būt. :)
tikko sapratu, ka tā tiešām ir.. vakar ~235365 reizes, domājām ko darīt, sakot - nu ta neko! un tā ir - visforšākais notiek tad, kad domā, ka nekas galīgi neiznāks. (nu dom skaidr jums, es cer) taka.. vakar bija jauki, pat ļoti, varat ielūkoties arī twitterī, bet šaubos, ka tur kaut ko sapratīsies, ahahaha.
esmu arī sapratusi, ka veiksme tomēr kādreiz iegriežas pie manis.. aizsūtīju divas bildītes kastingam, un re kā, mums ar brālīti 5dien jābrauc uz rīgu bildēties.. un tad 6dien uz rīgu ar Putām.. marts vienā Rīgā vien!
labi, neko sakarīgu vairs nevarēšu pateikt, sāp galva, jāiet taisīt citronūdens un ēst zemesriekstsviesta maizītes. (parasti, ar to sviestu nav garšīgi, bet vienu maizi apzieķē ar iebiezināto pienu un otru ar to sviestu, saliec kopā un hujeju garšīg)

nepraša

kaut kur.. tur, dziļi kur, tur dur, un jūt, ka tur, kur dur un jūt, tur kņud, un kņud tur pat, kur dur un jūt, ka kņud.. ka kņud.. kņud dziļi tur, kaut kur iekšā, un pat neaprakstāmi jūtami kņud, tur.. kaut kur kņud, kaut kur sirsniņā kņud!

melns

asaras acīs, bet tu skaties un izliecies, ka dzīve ir vienkārši lieliska. (jēli un nodrāzti, bet tas pierādās)
viss.. šis ir sākums mocībām, vai beigas dzīvei? nejau manai, bet jā, tomēr mocības.. es jūtu, ka pati vēl neapjēdzu cik slikti viss ir izvērties, 16 cm, nākamnedēļ, man pat jau ir "ferma" par ko parūpēties.. nē, tā nevar, tā nebūs, viss būs labi.. saki, ka būs labi, lūdzu! bet arī ar manu veselību (kaklu) īpaši kārtībā viss nav.. esat dzirdējuši par Dr. Sumeragu un balss mezgliem?! ja nēesat, tad labi, es arī gribētu tādu nepazīt un par tādiem nezināt, bet labāk jau aizbraukt.. es neko jums negribētu stāstīt, pirms tie ir tikai fakti, bet varu pateikt tikai to, ka dirsā, pilnīgi un noteikti ir dirsā, viss sāk izvērsties pa visam slikti..
p.s. kad es nomiršu (nedomājiet, es netaisos mirt, tikai zināšanai Jums!) tad es gribu lai mani kremē.. negribu, lai mani grauž tārpi, un, ja nu nav tāda dzīve pēc nāves. ja nu tu tur vienkārši guli un jūti, kā tevi grauž?! nē.. vediet mani uz krematoriju un izberiet ventā.. bez asarām un puķēm, tikai ar svecīti! un kad gribēsiet atcerēties, nebūs jāiet uz kapiem, tikai aizdedziniet svecīti un atcerieties kā bija, cik labi tomēr ir bijis (un būs, BŪS!), pieminiet! (atkārtojos.. es netaisos mirt, bet tikai tā, ja nu, tad lai jūs zinat manas vēlmes, kā Es gribētu.) un šādi negribu tikai es, un, ja solīts, tad atcerieties, ka solītais jāpilda, līdz galam, kārtīgi.. bet lai Jums, arī visiem dziļākajiem līdējiem un nīdējiem, lai Jums viss izdodās un atcerieties, ka galvenais tomēr tiešām ir veselība!

tur

vispirms uzliec šo! Fergie & Slash - Paradise City
gribu lētāko alu vācijā.. tas sarkanais bija diezgan pretīgs, bet zaļais.. visa dirsējistabiņa atkal varētu savākties un dabūt šitos, ahhhhhhhhhhhājē.
gribu visos šitos bezsakarīgos vakarus un bildes uz kurām paskatoties var teikt tikai - koooooo?
šo kleitu es piemērīju trīs reizes, citādos veikalos, pat trīs citādās pilsētās.. un tomēr nepatika, nebija tā vērta, un bildē viņa izskatās oranža, bet viņa bija smuki, koši sarkana
dēļ šīs bildes mēs baigi stresojām, jo.. ienāca skolotāja, teica, lai ātri sakārtojam pēdējās mantas un dodamies uz Holandi (divas dienas, pēc tam devāmies atpakaļ uz tekliņu) un prasījām, lai uztaisa pēdējo bildi.. viņa teica, lai sastājamies tā, lai fonā redz sapuvušās banānu mizas, bet piedodiet atvainojiet, tur var redzēt nevis banānu mizas, bet LOSENES IT KĀ SUVENĪRU ĢIMENEI, to pašu labāko balzāmiņu, kuru vēsi izrāvām, jo losene bija pārāk vārga lai dotos pie ģimenes, mēs uz viņas veselību!
te ar Loseni, Polijas "Olkā" taisam HarijPoterApmetņStyle, es tikai nezinu kādā sakarā. L.: kas par to maksās, ja nebūs vietas?
viss dirsējistabiņas sastāvs, bez viņām braucieni būtu nekas.
pirmais vakars.. iegājām, uzreiz tapa virtuve istabiņas vidū, mūzika un atpūšanās..
es vienkārši gribu tur, kur?, prom.. uz Vāciju, bet tā pat varētu nebūtu vācija, tā varētu būt arī jūnijā gaidāmā francija, bet.. tur jābūt thekla hausam, tad viss būtu ideāli, jā.. man viss šis, un ne tikai šis pietrūks un pat ļoti..

šis bija tāds.. lai man ir ko palasīt, atcerēties! kā man iet? labi, viss kārtībā, paldies.

marts

ir pirmais marts, super.. vēl tikai 3 (pilni trīs, ieskaitot arī šo, martu!!!!!) mēneši līdz mūzikas skolas beigšanai, un trīs mēneši līdz sāksies vasara, šie fakti manu dienu, ar vien tuvāk un tuvāk 20. maijam/1. jūnijam padara patīkamāku. it kā ir sācies pavasaris, bet oficiāli laikam tas sākas 22. martā, vienalga.. ja marts ir pirmais pavasara mēnesis, tad pavasaris ir, te un tagad! šodien biju pie higēnista, sapratu, ka ļoti nepatīk tas gaiss ko viņi pūš un tas graudainais sūds ar ko higēniste pulē zobus, nu šausmīgi pretīgi, toties man ir smuka pērlīte.. īstenībā, pēdējā laikā šeit galīgi nav ko rakstīt, viss ir lasāms twitterī, žēl (vai arī nē), bet tā nu tas ir. ir tik daudz ko domāt, izdomāt, apdomāt, pārdomāt un tā tālāk, bet nav kad.. pamožoties? ha, es katru rītu aizguļos, pirms gulētiešanas? biežāk ir tā, ka es uzreiz aizmiegu, bet, ja sāku domāt, tas noved pavisam pie citām, mazsvarīgām domām, no kurām arī aizmiegu. tādējādi nonācu pie secinājuma - tāpat mēs dzīves laikā nepaspēsim ne visas domas izdomāt, ne visus sapņus izsapņot. veiksmīgi Jums, ieelpojat pavasari un jautā šeit :)