zobgaļsīlis - pabeigts!

Un tāpēc tad, kad viņš čukst: - Tu mani mīli. Īstenība vai izdoma? -, es viņam atbildu: - Īstenība.

nu šis tiešām būs pēdējais ieraksts šogad, tāpēc - jaunajā gadā jums vēlu, lai ir ko mīlēt un lai ir kas mīl!

otrā ziņa dienā

nav par traku? nē nav, jo fejuks tā lūdza, tad jau var! tātad. šovakar bija domāts gaidīt ciemiņus, bet elīna neatnāca.. un es jau nesēdēš un neklausīšos kā viņas mamma runā ar manējo, not fun for me.. tapēc, pazvanīja monta ar kristiānu un bija jau pie manas mājas kad es skrēju lejā, lai viņas satiktu. tā nu mēs aizstaigājāmies pa Liepājas ielu līdz jaunajam elvītim, kur nopirkām "ādažu" sirsniņas ar načo sieru.. jāaaaa, elvī ir vienīgais veikals, kur es redzu sirsniņas ne tikai ar piparkūkām un kanēli, jā.. bet tad mēs gājām sēdēt kafejnīciņā, kur.. MAN aiz muguras sēdēja divi bomāri, bet tās abas kalnu kazas varēja sēdēt man pretī un skatīties uz viņiem.. tā nu mēs tur pārsmējāmies par viņiem. kā viens uzpisa pa savu telefonu kurš atradās uz galda, ka tā baterija aizlidoja kaut kur prom, jančuks to meklēja, bet nolauza kaut kādu daļu no radiatora un teica runčukam, lai bāž kabatā, (citēju) "ko es grib tas man būs!", bet beigās paņēm un saulauz jančuks. tālāk, veicais buks runčuks mums sāka piepisties, bet jančuks, kā īsts vīrs teica: "viņas jau iedzer un iet pa tusiņiem, viņas ar tādiem kā mums nerunās un neiepīsies! un ja tu viņām piedursi pirkstu, tev būs darīšana ar mani!" un vēl - mēs esot sexīgas.. beigās jančuks gāj' mīzt un mēs viņam gājām līdzi uz ko runčuks bija dusmīgs un aizvainots.. žēl, ka viņam neviena nedod :((((((((.. beigās ar kristiānas grūdām viena otru sniegā.. nu respektīvi - es viņu, muhahhahhhaha. žēl viņas! un.. tie vārdi - jānis un runčuks nav izdomāti,viņi viens otru tā sauca. jā - lūdzu montiņa, fejiņa par šo ierakstu!
un jautājums - jums garšo ādažu sirsniņas ar načo sieru?
p.s. man ir jauna pc pelīte, tagad tikai jaunu datoru :))))))))

Thekla Haus

šorīt pamodusies, iespiežu pc pogu, ieeju dr.lv, vēstule no Madaras! bet tur tikai viena adresīte (pēc tam iekopēšu) un lejā: ".. atradu kaut ko par teklu." es jau biju pārmīzusies, es zināju kas tur būs.. es jutu! atvēru adresi, bļe*, viss vāciski.. nu ko, šķīru lapu tik uz leju, ik pa brīdim kāda bailīga bildīte (it īpaši otrā) un lejā video.. tākā man nav tumbiņas (jā, vēljoprojām nav un tas ir ļoti sāpīgi!!) skatījos bez skaņas, pienāca mamma un es teicu, ka nestīšos, ka man bail, un mamma teica - bet atstāj, es paskatīšos.. lai būtu! bet es skatījos.. tur nekā nebija, vismaz bez skaņas nebija! bet vienalga - TEKLĀ DZĪVO SPOKS STRAUSA VEIDOLĀ. :D (nebija smieklīgi, nopietni dzīvo)
.. bet par to īstenībā nav šis stāsts! (ir gan, vistiešākais) es tikai gribēju pateikt, ka man ļoti gribās atpakaļ uz teklīti, mazo, mīļo, balto, nebailīgo slimnīciņu, 113. istabiņu, balkoniņu (tas nav galvenais, var iztikt, bet..), tos ORIGINAL alus par 28 santīmiem, it īpaši to zaļo, jā.. gribu būt strauss, gribu skriet pa lielo zāli, dabūt lielu, lielu zilumu uz ciskas - tā, ka nevar pagulēt, gribās sēdēt - dirst uz visiem, gribās iet gulēt uz pusstundiņu, gribās baidīt pārējās, gribās redzēt to nolādēto teklas spoku lai tiešām ir no kā baidīties, gribās vienkārši smieties.. bet vakar es sapratu, ka varbūt es tur vairs nekad nebūšu, ka šis bija mans pēdējais brauciens, ja ne vispār, tad uz vāciju, uz tekla hausu, viss.. žēl īstenībā! bet ko vairs.. jaunajā gadā ar labām domām.. veiksmīg jums! galvenais, veselību :)

un tā mājaslapa - te.

ūdens noturīgo skropstu tušu, lūdzu.

.. un izrādās, ka tiešām! vieglāk par visu ir runāt ar zēniem un līdz šim es tiešām domāju, ka tā arī ir, ka starp zēnu un meiteni nevar būt parasta draudzība, bet šovakar es sapratu, ka var gan.. ar meitenēm (kaut vai savām) tā nevarētu parunāt, laikam?! viss it kā labi.. nē, IR labi, bet tomēr.. nu es nezin kas man ir, ka man šovakar vienkārši paķer uz bimbul', bet es turēju to kamolu kaklā - mamma uzķērca un es vairs nevarēj, kādu stundu no vietas sēdēju virtuvē un brēcu.. brālis pa starpu kādas trīs reizes ienāca virtuvē un prasīja vai es negribu spēlēt kārtis.. nu izskatās, ka gribu, bļeģ? un man pohuj, ja mamma šito lasi. pieņem patiesību! ziemassvētki arī bija labi, laikam.. 24. decembra vakarā pazvana tētis, runā, viss ok, bet tad, gan viņam, gan man atkal paķēra un viss.. ne es varu parunāt, ne viņš! tik pretīgi, ka tā, bet tiem, kam tā nav.. tie arī nesapratīs - nevienam tā nenovēlu, ka vecāki dzīvo šķirti, un, ja viens vēl ārzemēs! nu labi, neieslīgšu visos sīkumos.. laimīgu jums jauno gadu! šis tāds negatīvais no manas puses.. raksta jautājums - ir apņemšanās nākamajam gadam?

neiet skyps

tāpēc es šeit kaut ko sadomāju uzrakstīt. esmu mājās no vācijas, pašlaik skolā notiek ballīte ar "oranžajām brīvdienām", bet es sēžu mājās ar asarainām acīm, bet neraudu.. neļaušu mammai to prieku! kā var būt tik naivi cilvēki, bļad.. ?!!!! braucienā domāju, ka būs trakais blogs, bet nē, bija labi.. varēja būt labāk, bet arī šādi bija labi! manas tumbiņas ir veiksmīgi nonākušas mājās un es tām līdzi. bet jūs turās, drīz ziemassvētki, visas skumjas metam pie malas, ja sanāks! (iegāju vakar zeberiņās (kuras tā vairs nevar saukt) un tur - bada spēlēm trešā daļa, "zobgaļsīlis", jopcik.. zvanu mammai un saku: "es turu rokās grāmatu un es nelaidīšu viņu vaļā!" pēc tam mamma man atbild: "laid tik vaļā, tev jau divi cilvēki grib to grāmatu dāvināt!".. tas bija aizkustinoši un es grāmatu atlaidu) Kā es gribētu viņu paņemt un lasīt, tā vienkārši, tagad, visu nakti, visu izlasīt.. lai man ko darīt un acis izpūst, bet es jau atkal rakstu gari. atā pagaidām

negribāsrakstītvirsrakstu

ja vēl vakar es domāju, ka gribu, ka negribu, ka atkal gribu, ka nē (braukt!!), tad tagad tiešām nezinu.. pēc dažām (~9) stundām jabrauc uz vāciju, bet man ne mantas sakrāmētas, ne kas.. vēl tautas tērps jāpaskatās, bet kad es nezinu! gan jau! vispār - man tāda lieta kā rūķu cepure ir? nu ne par to visu stāsts. teicu, ka uzrakstīšu blogu 3dien.. tas ir šodien. pirmās divas informātikas atkal nogulēju, galvenais, ka netīšām tā sanāca.. čāpoju uz skolu, stundas, stundas, stundas, angļu valodas (DIVAS, murgs) un gāju prom.. nepalikšu uz diviem koriem, bet ak vai - ārā gaida astoņi zēni ar pikām, slapjām, lielām, ledainām, aukstām pikām.. it kā - seksiņš (kaut kas vēl bija par vācijas seksiņu) un astoņas šokolādes (piezīme bija: tās dārgās, pa trīs lat!), bet es ceru, ka viņi jokojās, jo pikas tāpat dabūju.. nebija sāpīgi! vēeeel. man ir klepus, es nezinu ko darīt.. kā es sākšu dziedāt, man kritīs ciet, bet nedziedāt arī nevar. autobusā tikai tējas, tējas, tējas.. vienīgi stulbi, ka tankštelles nebūs tik daudz cik tējas noteikti, sjgklmdk. atkal es ieslīgstu garos blogos. nu es tikai gribēju pateikt atā Kristīn, atā Elīn, atā "Putiņas", atā mans bloga lasītāj, gan tu, gan tu, gan Tu! un čau Montiņa, čau Kristiāna, Čau Losene (es gribu dzeltenu sniegu ēst), čau visas "Cantus" meitenes.. protams ar izņēmumiem, smirdīgās pīpmanes. lai nomirst un sapūst! :)un čau manas tumbiņas tekla hausa 113. istabiņā :)))))))))))
braucienam jābūt labam, nesaktoties uz to, ka visi gribēs mājās un es noteikti būšu visām gribēšanām pa vidu!!!

KĀPĒC ES ŠO BLOGU RAKSTĪJU VISPĀR? LAI PATEIKTU JUMS - EJIET VISI DIRST, JA JUMS NEPATĪK SELĒNA GOMEZA, un veiksmīgu dienu! dēļ Jums, nīdēji, Selenas Gomezas bildīte bonusāaaaa.. (viņa tajā bildē pēc Fērdžijas bišku izskatās)

5.

piektais decembrītis. pēc iepriekšējās ziņas jautājuma, vai jums laiks skrien saprotu, ka četriem skrien :D.. gribēju teikt, ka nē, nē - man neskrien, bet tagad padomāju.. tikko "Cantus" domubiedros sākām skaitīt dienas līdz braucienam, bet nu jau tikai četras palikušas!!!! es nezinu.. gandrīz visiem ir tā, ka - grib braukt un negrib braukt. es saku, ka gribu, bet.. negribu autobusu un ilgi.. es jau tagad jūtu kā man visi cantusieši ir apriebušies. žēl, bet tā nu tas būs! bet.. varbūt, ka nē. redzēsim! p.s. es mēģinu nerakstīt garus blogus, šis būs viens no tiem. jā, tātad. noteikti, ka 3dienas vakarā kaut kādu atvadu ziņu šeit uzblogošu, bet līdz Vācijai šis ir tāds garais blogs.. šonedēļ, nepietiek ar kori, bet mums "Putās" arī uzliek slodzi, lielu slodzi.. vakar jutos diezgan dusmīga un piedrāzta, bet tagad jau ir labāk, bet vienalga, jsngkdnhkdftnhkdt. nu jā, vakar dejas, kādu stundu, šodien dejas divas stundas, rīt vispār būs smirdīgi. skola līdz 15:25, piecos koris un 18:40 solfedžo, ā jā solfedžo, bļāviens, tas nozīmē - ieskaite, un tas nozīmē - mācīšanos, nu bāaaaaac. bet, lai vēl jautrāk, pēc solfedžo ieskaites, pusastoņos mums ir putās atkal horeogrāfija, jauki, jauki, jauki, kas noteikti ies līdz kādiem desmitiem.. visu uztveram optimistiski - vismaz iekalsim galvā kustības un sapņosim (MURGOSIM) par Britnijas dziesmu. es jau atkal rakstu gari, viss, atā, see you later aligater.. jābrauc pie vecmammas uzpildīt bāka. tas ir - kuņģis! :)
p.s. man ir Selenas Gomezas mānija, es viņu mīlu. man telefonā ir kādas 20 viņas bildes :):):) un Segliņš noticēja, ka es ar viņu esmu BFF, būtu jau jauki.. rīt viņu sagaidīs šokējoši jaunumi par to, ka MŪZIKAS LITERATŪRĀ (mūzikas skolā) tomēr nemāca par Led Zeppelin, par ko arī es viņam sajokojos (sameloju)! labi, atā.

jautājums - jums patīk Selena? un tikai pasaki, ka nē, pa jebalu, pa jebalu!!!!!!!!

rīt decembris.

šodien sadomāju uzrakstīt blogu, jo ir otrdiena un tas nozīmē, ka man šodien nav mūzikas skola. kā jums iet ar mācībām? rīt jau ir decembris. tas nozīmē, ka man ir nepilnas deviņas dienas (sešas darba dienas) laika, lai izlabotu savas sekmes! šodien Mrs. (kā to sūdu raksta, ja runa par sievietēm?!) Vētra teica, ka 14. decembrītī rakstam lielo kontroldarbu par visu ko mākam ķīmijā.. lai cik smieklīgi jums nākamais teikums neizklausītos, bet Vētruks mani mīl. es viņu arī.. visas skolotājas mani mīl, izņemot Lapsu un klavieru skolotāju, bet tas ir cits stāsts. tātad. es prasu Vētrai - kad varētu uzrakstīt, jo es no devītā līdz divdesmitajam nebūšu skolā.. uz ko viņa paskatās savos pierakstos, skatās uz mani, smaida un saka - tu varēsi nerakstīt, tev pusgadā sanāk seši. protams, ka es gribētu septiņi, varētu jau arī desmit, protams, bet man pietiek ar 6, jo nebūtu forši uzrakstīt šo kontroldarbu nesekmīgi vai uz četrinieku un tas izbojātu manu apaļi smuko sešinieciņu. :) vēl tikai jāsarauj un jāsmaida Misīzzz Sexy Foxy, lai viņa man neieliek kādu četrinieku, bet to viņa nevar, jo man angļu valodā sanāk smuks astoņnieks.. es varētu viņai piemiegt ar aci un dabūt 9, ne?! :) pārējās atzīmēs arī būs oki doki.. 5dien sportos jāsarauj, jādabū volejbolā atzīme.. man nepatīk volejbols! labāk basketbols, laikam! bet par to arī nav šis stāsts. kas noticis no pagaišās trešdienas līdz šamējai otrdienai? daudz. piektdienītē, kad uzsniga sniegs (īstenībā jau viņš uzsniga 4dien, bet 5dienā viņš sāka snigt daudz un ar lielām kupenām. man jau likās, ka tieši pie skolas viņas ir lielākas nekā citur, dīvaini) mīļie, foršie.. īstenībā - paši foršākie un jaukākie klases zēni brutāli izvaroja mūs sniegā. mēs ar Kristīni tā uķi puķi smuki sniegi gribējām pastaigāt, bet... aiz mums sekoja viņi (tie paši foršākie, you know) un tā mēs bijām divas, bet viņi bija kādi 8?, bet aktīvākie bija divi.. varoņu bars salasījies! tas bija tik šausmīgi, brutāli, smieklīgi, smacīgi, sāpīgi.. viņi mūs grūda kupenās, berzēja sniegu pret seju - taka ar tādu skrubi, meta mutē (gandrīz nosmaku) un tā kādas 20 reizes vismaz.. citām jau paveicās, es biju galvenais upuris, bet viņiem būs sods par to.. mēs vēl izdomāsim, bet tas lai paliek! :) sestdien pastaigājos ar Elīnu, nebiju viņu satikusi kādu mēnesi un tad atkal palika Kristīne.. šoreiz nebija tik interesanti.. varbūt tapēc, ka negājām spēlēt aklās vistiņas estrādē, nezinu. noskatījāmies "Dude, where is my car" un gājām gulēt. tā filma smieklīga un sen aizmirsta bija, bet pavēru savu disku mapīti, helloooo dvd un let's go! man ir bums ar "Pimp My Ride", nu man anormālīgi paranormālīgi jauciņi patīk.. bet skatīties es viņu varu tikai tad, kad mājās esmu viena.. mammai riebjas kā XZBIT smejās un Kristīnei vienkārši riebjās, deām. nevaru sagaidīt savus 22 gadus (nezinu kapēc tieši 22) kad ķūnēšu mašīnas un man būs pašai sava ierakstu studija. jā, tā būs! es nospraužu mērķus. smieklīgi vai nē, bet tā es daru, jā. tā.. un tad vēl tā - sestdien mēs braukājām pa pilsētu, jo mammai vajadzēja parūcināt Opeli un.. es pateicu: "vēl pēdējo līkumiņu!" kas izrādījās liktenīgais, bāc. tik pretīgi, ka tas pēdējais var būt tas pats trakākais, akjngskjng. Rudzīte!: nu nekas jau nebij. mēs braucām tur pie vējiņa, kur tas jaunais aplis.. redzējām, ka pie gājēj pārejas sieviete ar bērnu grib iet pāri, ok, mēs apstājamies, a aizmugurējais nepiefiksēja un bija tāds BOOOOM'S.. kāpām ārā, tas tur: "jums viss kārtībā?", pašam par sevi pohuj, bet nu labi, ka tā, kas gribēja iet pāri pagāja malā nevis gāja tālāk, viņai bērns ragavās bija.. neviens necieta, es bišku galvu sasitu, tagad mazliet sāp, bet tā viss ok. /man tagad ir puns pakausī./ kādu pusstundu gaidījām mentus, tie atbrauca, kaut ko teic, lai mēs paš tiek galā un viss, nu teica, lai kaut kādu apdrošināšanas sūdu aizpilda, čalis atzīst, ka vainīgs, mammai no viņa apdrošināšanas par remontu maksā, viņam pašam jāmaksā.. divus mēnešus jauns nissans, no zviedrijas, man žēl viņa. mamma bija izbrīnīta, ka menti ne dokumentus prasīja, ne trubiņā pūst - pis! normāla attieksme. maukas. un tad mēs aizbraucām pie mammas drauga uz darbu lai nav jāstāv ārā, bet es tāpat stāvēju, nu visus tos sūdus pildīt.. un pēc divām stundām braucām mājās.. jā, tāds bija tas piedzīvojums. un es padomāju - Jēzus, kā mums noveicās!!!!! varēja būt pavisam savādāk, daudz savādāk.. njāaaaaa. tas par to, tālāk. mājturībā man ir baigi jāsarauj visi gali, jo citas meitenes jau var darīt visu lēnāk, bet man ir riktīgi jāsasteidz, beigās vēl Ozola nelaidīs uz vāciju mani dēļ mājturības, tas būtu smieklīgi. man būtu galīgi pie rokas (tur bija domāts kaut kas cits) . vakar mums bija mākslas, Alise ir kaut kāda mu 'f***a' godzilla, smirdīgā kausle, speķmaizīte un visi citi lamuvārdi. viņa vienkārš nāk ar saviem huge musīšiem un sit mani, man tagad uz kājām, vienādās vietās ir tetovējumi (zilumi) un pleci sāp.. es jau varētu ar saviem MEGA huge musīšiem viņu pievarēt ar vienu knipi, bet es vājākos nesitu! tāds ir mans biežāk lietotais moto pagaidām.. tā bišku paraudāju mākslās, lai viņa saprot kādu sāpi man nodarījusi un gājām mājās. aizgāju uz klavierēm, kur.. nu SŪDAINĀS KLAVIERES. ko man darīt, ja es nevaru iemācīties tādus skaņdarbus kuri man riebjās.. skan nesaskanīgi, nesmuki, pretīgi. tik stulbi, ksnkrgnskrh! man bija tas gods pie "Petrofa" (tas ir liels, liels, sexīgs čalis :D:D īstenībā nē - flīģelis!) paraudāt un skolotāja tur bļauj - vaitad es tev bļauju virsū, ko var raudāt un tmldz. bet beigās jau atplauka, kas bija mans mērķis. uhhhhhhh. baigi garais blogs sanāca. piedodiet, garoblogunīdēji, nu sanāca tā, jā, sanāca! p.s. uzdāviniet man telefona atmiņas karti, es jūs mīlēšu!
šīs ziņas jautājums - jums laiks skrien? (man nē. vai jā, es pat nezinu.)


pss. tagad tā smieklīgi sanāk.. vai tu atbildi uz jautājumu "jums laiks skrien?" vai arī "žēl uzspiest?". smieklīgi

nedēļa apkārt..

.. un top blogs. atceros kā vasarā uztaisot blogu, katru otro (ja ne pat katru) dienu rakstīju ierakstus. vai stulbus, vai ne tik, bet smieklīgi. tagad tam neatliek laika, vai vienkārši nav iedvesma!
tā. ceturtdien rakstīju blogu, tātad varu sākt ar piektdienu. kas tad notika? nekas, sēdēju mājās, jauki.. viena ar datoru, tēju, bildītēm spokos (kas kļuvusi par manu ikdienu) un sāpošām acīm! tās ir šausmas kā man viņas sāp, arī tagad. problēmas ir atrast arī normālus ārstus vai poliklīnikas, kur nav jāpierakstās divus gadus (mazliet pārspīlēju) iepriekš, ūžas! un kad ārsti ir atrasti, mamma pasaka, kad nekur nebrauksim tagad, jo viņai nav mašīnai radzes.. man jau nav grūti kādu mēnesi vēl tā padzīvot, lai jau pūst puš' tās acis! man visi met pāri izņemot vecmammu un tēti. es viņus mīlu, bet nu neiedziļināšos salkanos tekstiņos un pateicībās par to, ka viņi man ir (paldies, ka jūs man esat!), jo viņi tāpat šo nelasa. (paldies Dievam!!!) tad, sestdien.. Kristīne atkal palika pie manis, mēs atkal gājām pa tumsīti laukā, jo mamma nebija mājās.. tik forši spēlēt ķeriņas un aklās vistiņas estrādē vienos pa nakti, sist citiem ar celi pa vaidziņiem (dirsu, you know) un tādā veidā izspert no citiem respektu un teikt, ka es esmu karaliene, sweet. vēl man patīk runāt un izklāstīt visiem visu par čigāniem.. arī pa nakti, protams! pa dienu nav tas lādiņš iekšā.. jā, pusi no svētdienas pavadīju pie Kristīnes pc, skatijāmies "Jennifer's Body" un mazliet "Drag Me To Hell", bet tā otrā neskaitās, jo mēs tikai 20 min. no filmas noskatījāmies.. bet Dženiferas ķermenītis bija labais. mēs jau otro reizi (vismaz es, Kristīne jau kādu 982346) skatījāmies, bet skatījos kā pirmo reizi, nežēlīgi forša filmiņa. mazliet šausmene, mazliet nu jā, šausmene. (es sevi nesaprotu, gribēju teikt - šovakar, bet tā jau ir katru dienu, vienmēr). Pirmdien es domāju, ka nomiršu, pirmā matemātika, nevaru pamosties, izmācījusies nēesmu (kā vienmēr), bet nebija tik traki. jāiztur!! šīs trīs dienas cītīgi esmu gājusi pa garo starpbrīdi pie omas ēst un pats jaukākais - esmu dzīva! :) vakar pirmās divas bija mājturības, klnakjgnsknkj, nevarēju izturēt, kā sāpēja manas mazās actiņas, bet tas arī jāiztur, jo man viss ir jāsasteidz. kāpēc? jo es braucu 9. decembrī uz Vāciju, ja kāds nezināja.. mmmmmmmmm, vēl tikai divas nedēļas. lovelovelove (koooooo?)! šodien pamodos īsi pirms astoņiem un astoņos man zvana kristīne: "eu, tu nenāk's uz informātiku?".. nē, pajāt, guļu tālāk. pēc nepilnas minūtes kliedz mamma un saka, lai eju uz skolu, bet es viņai ieskaidroju, ka esmu jau nokavējusi.. un apsolu iet uz otro stundu.. muhaha, jūs domājat, ka varēju piecelties, ne sūda! guļu tālāk, mammai jau pohuj (nevar būt, ne?!) un ceļos, lēnām izdzeru rīta kafiju, pie datora pieeju un dodos uz skolu. šodien skolā bija jauki (nu nejau tas skan no manis.) un kapēc es visu laiku lietoju iekavas?! labi, būs jābeidz. bet.... kapēc viss ir vienā čupā? nu vispār viss sāk neizskatīties un neizklausīties pēc manis, brrrrrrrrrrrrr. man bija jāuzraksta par Montu kaut kas. tātad - es zinu viņas nummuriņu mūzikas skolā un telefona nummuru.. :))))))))
šīs ziņas jautājums - esat apmierināti ar savu dzīvi? (traki nopietnais :D)

_______

jā. es tiešām apsolos vairs twitterī un blogā neko traku nerakstīt, diemžēl, jo vecāki jau ir tik izglītoti internetā, ka nu nekādi neko nevar noslēpt.. cerams, ka vēl pagaidām var! :)))))))))))))))
nu tā.. ir brīvas dažas dieniņas, vakar paliku pie kristīnes, nu bija paranormālīgi jautri.. aj, nerakstīšu! nevaru.. žēl jūs, ka nevarēsiet parēkt par mani lasīt, un sevis žēl, ka nevarēšu vēlāk šo palasīt un pasmieties.. laikam būs jāuzrakst viens melnraksts..
šodien pamodos no mammuka zvana nevis no montas (sāpīga tēma, labāk nerunā, Karīn) 11os no rīta.. labi, man jau tā, itkā pašsaprotami celties 9os, vai pat 8os.. bet nu nejau šorīt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! ja mēs trijos iegājām gulēt.. un nejau tāpat iegājām gulēt, smieklīgi. tā nu es sataisījos, pie Kristīnes izmantoju izdevību un paēdu un tecēju mājās.. ir Latvijas dzimšanas diena, bet pirmais ko nākās dzirdēt ejot mājās ir, kā kaut kādi krievi mīž pie garāžām un dzied: "jāa ļubjļū rosīii!" (es mīlu krieviju) un tas bija tik pretīgi.. klausīties uz ko tādu un skatīties uz Latvijas karogu, bet.. pa cik nēesmu anormālīga patriote, pajāt..
tā nu es kaut kā tiku mājās.. ar netīriem cimdiem, ko noteikti nevar izmazgāt, netīru pufaiku, kuru kristīne mēģināja glābt, bet nesanāca, ar lūpu balzāmu kuram liels gabals ir nokosts un apēsts, domā es atceros kurš? jā, tagad atceros, man kristīne pateica :D un lielām galvassāpēm, sliktu dūšu.. UN ES PAT NEZINU NO KĀ, VAI DIES! :D palikusi stunda līdz korim, bet man kristiāna uzraksta, ka varētu satikties pirms kora un aiziet uz estrādi pa.. dziedāt! tā nu arī mēs tur čāpojām dziedāt un es noteikti paskatījos savu tērpu.. kā viņš no pagaišā brauciena bija palicis, ar tādu arī dziedāju, bet par to vēlāk. tā mēs pēc tam gājām uz elvīti un es nopirku ūdeni un enerģijas dzērienu.. man jau nopērkot palika labāk, vai arī nē?! un pikanto pīrāgu, par ko esmu ļoti vīlusies.. nu kopš kura laika tur liek kaut kādus sīpolus, papriku vai sazin kādus sūdus, kas ar tiem cilvēkiem notiek, jēzis (kristīn) :DDDDDDDDD lābi, tā mēs četras stundas mierīg padziedājām.. vai tad nevar?! un sākām ģērbties koncītim, tātad lil' one, bet vienalga. saģērbāmies un visi gājām caur liepājas ielu (tautas tērpos, jā tautas tērpos) uz katrīnas baznīcu.. nospriedām, ka nav smuki, ka tagad ir vairāk cilvēku nekā ir "Cantus" ziemas svētku koncertos, smirdīgi.. nezinu kapēc, bet nopietni.. šoreiz man bija nežēlīgais uztraukums un trīcējā visas malas.. nezinu kas bij' pie vainas.. vai arī zinu?! pohuj, nepatīk
un gājām atpakaļ uz mūzikas skolu, kur....... visi saka ēēeeejōooo, ēejōōoo! un tad neviens neteica, bet mums ar Loseni bija jautri.. beigās vēl Zarubina pateica, ka es esmu pati skaistākā un gudrākā čiksa iz rajon, bļ.. oda. tad man bija TĀDS lepnums, nu ku ta tā var mani mīlēt visi. un vēl pierādījās, ka Rozīte mani mīl.. es jau to zināju sen, bet šodien jau atkal tas pierādījās, jo viņa teica: "vai kāda tu skaista un tāda pieaugusi un liela izskaties!" un yupyupyup, mana trešā vecmāmiņa mani mīl.. tad sekoja pierīšanas pie vecmammas mežvaldē..trako gaļu un kartupeļus.. man liekās, ka tūlīt tas viss arī, neko.. un tagad es dzeru 2L kolu, vēsi.. un gaidu kad kāds atnesīs mandarīnus, tas nekas, ka tādu mājās šodien nav..


un tagad es vēl tikai gribēju piemetināt, ka es vairs neskaitu dienas.. jo vakar un šodien, bet nēeeeeeee. man vienalga.. es mēģinu sevi atturēt, man sanāca.. cīnīšos un vēl un vēl cīnīšos.. jūtu, ka būs labajszzz.
[21:54:46] Rudzīte!: Neviens nesit tik stipri kā dzīve.


man pohuj, es situ dzīvei!!!!!!!!!!!!!! :D

bet tas nemaz nav smieklīgi, tā ir.. eju vienkārši pretī liktenim, kaut jūtu, ka nevajag, nebūs labi.. kājas niez neiet. redzēt, vai būs sūdi, vai liktenis pažēlos, vai tomēr nē. nu redzēs.. dzīvos un redzēs. šodien atkal panesās tēma (nepanesās, es vienkārši noteicu).. es jau te nākamgad vairs nebūšu, neiešu cantusā.. un kā par brīnumu neviens neko neteica pretī.. cerība mirst pēdējā,un jā. tā ir muļķa mierinājums! un rīt atkal mēģinājums.. yup, tāpat kā sestdien. es nomiršu, bet es sestdien nebūšu.. kaādreiz uz putām arī jāaiziet, taka.. ja es nēesmu, tu pis pa muti, pis pa muti. :))))
esmu atsākusi lamāties, kas arī ir jāatmet. (tas ir vienīgais, kas jāatmet)
un vēeeeeeeel. .šis pēdējais, varbūt! jābrauc apciemot kāds acu ārsts, man katru vakaru sāp acis, kaut vai sēžu 40 min pie pc. nav normāli, es tā uzskatu.

un kaut kā pēdējā laikā sanāk gari blogi, weird.

šīs ziņas jautājums.. kā patīk svētki? lejā ieliec ķesīti :))))))))

mapīte - eediens

jāaaaaaa, skatos šo mapīti un tur ir visss.. visi tie smirdīgi garšīgie saldumi, kūciņas, eklerīši, cepumiņi, nutella, arī pudeles.. tik forši! un visu to man gribās, bet kurš gan man to varētu sagādāt, ahh.
visu laiku kaut kas velk rakstīt blogu, bet ko rakstīt šeit nav! tātad otrais ES rauj mani nost no rakstīšanas, bet šoreiz viņam nav jēga klausīt.. lai vinnē mans pirmais ES! tātad.. kas pa šo nedēļu ir noticis? es tā nesākšu, sākšu ar kunkstēšanu, ka... nu tā skola nenormāli smird, es nevaru ciest! kā paiet nedēļa, tā mamma saka: "vai kā paskrēja šī nedēļa!" BET īstenībā jau nē, nu vismaz man nē.. viss TĀ velkās, tik smirdīgi stulbi pretīgi.. man ir ļoti maz iespēju sagaidīt Vācijas braucienu, jo viss tā velkās... un par vācijas braucienu runājot, nē - es nedusmošos, ka Lelde nebrauc un nelūgšos, tā ir viņas izvēle.. labi, ka viņa saprot, ka mums ļoti gribējās lai viņa brauc un mēs jūtamies, hmm, nezinu kā, bet nu.. ja viņa uzskata, ka to nevar, lai jau tā būtu! un visapkārt man cilvēki negrib uz vāciju.. man bail, ka pēkšņi, kādā dienā, man arī negribās.. un tad vairs nebūs ne prieka, ne jēga ko gaidīt, phe.
tā.. runājot par dienām atsevišķi.. otrdienā Kristīne nebia skolā un tā bija garlaicīgākā diena skolas vēsturē, nebija par ko smieties un ar ko smieties (yup, vari justies lepna, Kristīn).. tālāk, lai viņai ieriebtu (jociņš) - treštdienā es atkal nebiju uz abām angļu valodām, LAPSA MANI IENĪST, JO ES IENĪSTU VIŅU, sexy foxy bļad.. jo braucu mammai līdzi pie zobārsta.. tas bija TIK smieklīgi, kā mēs braucām uz Liepāju, iebraucot liepājā izrādās, ka galvenā (brīvības) iela ir ciet, jo tur kaut ko taisīja, līdz ar to mums bija jābrauc apkārt, un es sēdēju ar karti klēpī, ar pirkstu vilku līdzi, bet tajā kartē viss bija otrādāk! ja bija jābrauc pa kreisi, es teicu, ka pa labi, jo tā man likās, bet tā nebija.. no sākuma viss tas likās smieklīgi MAN, bet mamma bija pārstresojusies, bet pēc tam.. braucot atpakaļ pa tumsu, es biju nežēlīgi pārmīzusi kā viņa ar savu OPELI dod virsū pa liepājas ielām, izraisa gandrīz 4as avārijas, par to pasmejas un brauc vēl ātrāk. beigās, kā gadījās, kā nē.. mēs laukā no liepājas tikām braucot pa to Brīvības ielu, kuru itkā taisīja, smieklīgi.. bet man tā nelikās, it īpaši tad, kad mamma pārbrauca pāri jau beigtai lapsai.. par ko arī mamma smējās! un es nemaz nezināju, ka opelis var uzspiest uz 120.. tas bija jaunums! bet man pietrūka koris.. tad ceturdienā mamma teica: "mēs varētu braukt uz ventspili, kad tev beigtos skola!" un es biju tik aizkustināti laimīga, jo mūzikas skolai neko nebiju iemācījusies, un man bija gan klavieres, gan solfedžo, gan mūzikas literatūra, bet vēlāk mamma teica: "nē, brālis zvanija un teica, lai braucam rīt!" nu man bija tāds, aojrkgknrhjnhjn! jauki.. bet es izmocījos, un aizgāju uz muzikasskolu! piektdien.. viss ok, pirmās divas - angļu valodas.. es jau domāju, ka nomiršu, bet Lapsa mani nenokaitināja, kā pa brīnumu, vienīgi pateica Kristīnei - klejojošā niere! par ko Lapsa jutās tik PROUD ar sevi, ka trako joku izmetusi, nu fuck the what!! tad gājām uz sportu, man sāpēja rokas no volejbola, un sapratu, ka man viņš nemaz tik ļoti nepatīk, kā es biju iedomājusies, un secināju, ka basketbols ir krutāks. pēc sportiem, es nebju spējīga neko izdarīt, zvanīju mamai un teicu, lai brauc pakaļ.. jā, pēc 10 min! tā nu es gaidīju, bet nesagaidīju.. mamma man pazvanīja un teica: "es netieku ārā no veikala, nāc kājām!".. ja jūs zināt kur es dzīvoju tad nu pis, nākt no virkas līdz manai mājai nav diez ko patīkami, bet pohuj, lēnā garā, runājot ar savu iedomu draugu, nebija tik traki! tad mēs braucām uz ventspili, iebraucot vēl diānā, nopērkot puķes.. tur mēs pasēdējām pie brāļa, jo laurai bija dzimšanas diena kādas divas stundas, un braucām mājās... man atkal pietrūka koris, un Rozītei noteikti, ka es arī. :):):):):):):)
tā.. vakar! mēs tā gribējām cept desiņas ar Kristīni.. nu nezinājām kur likties! sarunājām ar Kristiānu, ka viņa mums izpalīdzēs, bet tas bija liktenis!!!!!!!!! es nepaņēmu.. līdz ar to, 20 dienas ir pagājušas, un es jūtos tīra no šīm nelikumībām.. mmmmmmmmmm. tad mēs gājām izvest kristīnes suni un vēl vienu suni, ar viņa saimnieku kurš ir mūsu vergs.. sasitām pa abiem Kristīni, lai viņai tiek.. es pārklausījos un sapratu, ka verga suni sauc Vagīna, piedodiet, bet jā un gājām pie manis.. gaidījām kamēr mamma izbrauks, runājām neķītrības ar citiem pa skype un gājām laukā. tik bailīgi, ka mēs izejam no manas mājas, viss tik gaišs, bet pēkšņi izslēdzās gaisma.. ejam cauri estrādei, kur arī izslēdzās gaisma, pretīgi.. tad vēl kaste ar zombijiem un citi sūdi, bet nonācām lidz jaunajam elvī, kur vergs mums nobaidija, ka es domāju, ka nomiršu, pis! tad mēs kādu pusstundu stāvējām pie jaunā elvī, runājām, skatijāmies uz kristīnes sexuālo lauku un nevarējām tur kāpt.. un lai cik dīvaini neliktos! spēlējām tur arī ķeriņas, bija smieklīgi.. tad! mūsu vergs, kurš dzīvo kurzemītē mūs pavadīja līdz manai mājai, nu līdz katrīnas baznīcai.. man viņa bija žēeeeeeeeeeel. :D pa ceļam visi viens otru sita, man ir sarkana švīka no žagara uz kājas, un celis sāp no sišanas.. muhahahahaha, bet es esmu ļauna! tā nu mēs vienos atnācām mājās, kristīne divas stundas runāja pa telefonu, un gājām gulēt. šodien pamodāmies divos, dēļ baznīcas zvana.. viņš kādu pusstundu zvanīja, pretīgi!!!! nu tāa. tā pagaāja mana nedēļa..
bet vēl, es jau biju aizmirsusi kā man patīk Selena Gomeza un Lil Wayne, bet tad es klausījos šo abu izpildītāju dziesmas un miru nost, it īpaši vakar, ar Kristīni iztrakojāmies pie Drop the World, nu vismaz es.. man nežēlīgi patīiiiiiiiiik .
un es varētu raudāt un kliegt un spiegt, kā man patīk Another Cinderella Story.. nu āaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa. šausmīgi, drausmīgi forša filma.. mmm
davaj, čau.. līdz citai dienai! baigi gari sanāca. ;D

kārtējais 5dienas vakars..

..bet šis ir tāds interesantāks! es skatos www.spoki.lv visādas bildītes.. tādas smuka, mīļas un foršas un domāju! visādas lietas.. gan labas, gan sliktas, bet pie secinājumiem nenonāku, bet varbūt tas ir pat labi. šis jau vairāk būs tāds bilžu ierakstiņš.. sametīšu dažādas bildītes! bet man tomēr pietrūkst montas ikvakara čati.. viņa tagad kaut kur, tālu, dziļu Rīgā varbūt izklaidējas, priecājās, bet es gaidu viņu. noteikti jau, ka šodien nesagaidīšu!!! nu tas tā, viss šodienai.. rīt varbūt beidzot dabūšu savas Austrijas bildes, bet tā ir varbūtība.. un rīt brauks brālītis (es viņu saucu mīļvārdiņā, jo man kaut kas no viņa ir vajadzīgs)lai viņš brauktu atpakaļ uz Ventspili ar manu neejošo telefoniņu kabatiņā, un ventspilītē viņu salabotu.. man ir samērā labs garastāvoklis, kaut vai darīt nav ko un noteikti, ka 10os ieiešu gulēt, jo man patīk gulēt, bet davaj. līdz vēlākam!

paanalizēsim bildītes.. man tā ar spīdumiņiem un dunci vienkārši patika!
tāda ar izdomu, būtu vēl mazliet ticamāk, būtu vispār baigi jauki. / tā saulainā bildīte un jūra vispār mani cepina (nē, man mājās šovakar ir auksts), jo tur redzama vasara. / tā bilde, kur meitenes šļakstās.. es arī tā gribu, vasaru un visu to, aa. / par tiem angļu zēniem, jāaaa. viņi ir tik smukiņi anglijā, es viņus dievinu, bet latvijā arī ir ļoti smuki zēni, starp citu. / par to bildīti ar masku, es vienkārši gribu atpakaļ uz venēciju!!!! ļoti, ļoti.. / par to Mikiju.. grrrr, normāls vecis, mmmm. / un par to ēfeļtornīti! mums laikam Parīze nespīd, bet es ļoti gribētu, jā. / bildīte ar tām brīnumsvecītēm.. es gribu tā kārtīgi iztrakoties.. tā teikt "atlaist bremzes", bet dažu iemeslu, labi, viena liela iemesla dēļ tā nevar, stulbi. / tas datoriņš.. nu uzdāviniet man kāds tādu! nejau tieši tā, vienkārši tādu.. bet nē, man jau salavecītis cerams uzdāvinās. / par to "secrets" lādīti - we all have little, diry secrets. / tā meitene kurai izskatās ka svārciņi būtu tā tulpītes galviņa.. man atgādina to dienu kad mēs ar Ingu un Signi gājām bildēties.. / tā ar tām divām pudelēm man atgādina skolas kora nometni.. hahahahahahaha, bet ok. nē! šī bilde arī par to, ka gribas atlaist bremzes.. vācijā jau nevarēs, nav neviens pilngadīgs, smird! / un vēl pēdējā bilde.. man viņa vismaz rādās kā pēdējā.. meitene ar avenītēm uz pirkstiņiem un sarkano cepurīti.. ideāla bilde!!!!!!! man nežēlīgi patīk! / un vēl divas bildes ar zemenītēm šokolādē un tām pankūkām ar saldējuma bumbām.. visādas bildītes ar šitiem garšīgumiem man arī ir! mmmmmmmmmmmm..

nu jā. tas ir viss pagaidām. atā visiem.. priecīg jums!

p.s. un es smaidu (smaidu vietā itkā ir vārds pis, tā būs vienmēr!!!) - es nemāku tos izkārtojumus bildēm tā sexīgi salikt, nevajg jums tātad! un ziņas jautājums - kā patika bildes.. tad lejā ieliekat ķeksīti.. vai jums žēl?!

klikšķis!

kaut kāds klikšķis, ka gribas rakstīt blogu.. laikam dēļ tā, ka aiz loga ir tumšs, es atrodos iekšā, neesmu mūzikas skolā un izbaudu saules puķu sēkliņu (ak jēzus, cik smieklīgi) garšu!
šis vakars paiet domās par tumbām.. skatos uz mazo, mīļo, skaisto, zaļo galiņu no tumbu vadiņa un nesaprotu, kurš no mums ko dara nepareizi? saspraužu visu kā vajag, visu pa visiem caurumiņiem. viss ir labais! nekas neskan.. sods! tas man ir sods par kaut ko nezināmu.. šajā laika posmā kopš, ak šausmas cik sen!!!, kopš aizpagaišās svētdienas (no 24. oktobra) es neko nelegālu, nesmuku, pretīgu, kaitīgu neesmu darījusi un netaisos darīt.. un man par to ir liels, liels, liels prieks.. nav vairs tās bailes, stress vai sazin kas vēl, lieliski! gribās jau jājājājā, bet nē. negribās gan, viss ok.
šodien palasīju netā par to dzintara matu eļļu.. kādu mēnesi man viņa stāv, nevienu reizi nelietota.. atsauksmes visiem ideālas! laikam jāsāk lietot lai līdz ziemassvētkiem būtu redzams kāds efekts.. itkā pēc diviem mēnešiem jābūt, nu skatīsimies!
izdomāju, kā no skolas ejot mājās visu var padarīt tik interesantu.. ej un iedomājies, ka tev blakus iet kāds iedomu draugs! tik smieklīgi, bet interesanti.. un tad tu tik ātri nonāc mājās un brīnies.. cik ātri tas varēja notikt!
pirmdien putās sk. Agnese stāstija un brīdināja par to, ka Liepājā kaut kādi (es nelamājos, nevarēšu pateikt, ko es par viņiem domāju) zēni (bet izklausās pārāk mīļi), teiksim - pidarasi izvarojuši divas meitenes.. palasīju internetā šodien - c'moon. 10 čaļi izvaro divas meitenes.. tik pretīgi!!!! kā var kaut ko tādu.. nu āaaaaaaa, man neaiziet.. man bail iet pa tumsu tagad vispār, fuj! un Liepājā tas nav noticis ne vienu reizi vien!
jāaaaaaam. vairs man nav ko pastāstīt.. līdz vēlākam! un šīs reizes jautājumu es nevaru izdomāt! nu lieciet par ziņu kopumā. :)

p.s. Lelde pameta ideju rakstīt ziemassvētku vecītim vēstuli, jo neviens cits jau man to datoru tā vienkārši, no sirds neuzdāvinās.. un mp3 arī nē! tā nu es izdomāju, ka jāuzraksta viņam un jāliek saldētavā ar cerību, ka ziemassvētku vecītis izlasīs, bet diemžēl viņam būs ļoti, ļoti garš saraksts, xoxo.

just

par virsrakstu domā kā gribi. vai angliski, vai latviski! abi der. šodien tapa jau viens melnraksts, kurš bija ar tādu pašu "just", bet tobrīd tas bija domāts vairāk latviski, bet par to atkal nav šis stāsts.
tik daudz kā sakrājies, uzkrājies manī, bet nav kam visu to vienkārši "uzpūst"! tā vienkārši, izkliegt visu.. vai vienkārši parunāties! kad vajag - visi kaut kur pēkšņi pazūd.. izgaist!
šodien domāju sēdēt mājās, mācīties, kārtot istabu, kas izvērtās par braukšanu uz mežvaldi.. kārtīgu mašīnas mazgāšanu, klepu, iesnām un pārsalušām rokām! izvērtās par garšīgu putriņu, starp citu - manu mīļāko, par ceptu ābolu ēšanu un radiņu pavadīšanu līdz mašīnai kas atradās blakus mūsējai, jo pilsētnieki devās atpakaļ uz slaveno Rīgu, bet mēs atpakaļ uz laukiem, Kuldžiņu. ok! (tas man ir pielipis no Montas, bļāviens) Ja kādreiz es biju nežēlīgā patriote, "tas tač ir pretīgi pamest savu dzimteni!" vai tamlīdzīgi, tad tagad ātrāk gribu prom no šīs bedres. te nav ko darīt, un kā vēl! bet visi ir pret šo domu, pret braukšanu prom pēc astotās. tāpēc man šeit noteikti (neskaitot šo moku pilno gadu) būs jāpavada labākajā gadījumā vēl viens gads, phe. bet es nesūdzēšos.. vismaz šijā ierakstā un vismaz par šo tēmu ne!
vakar gājām hellovīnos. vispirms jau aizgājām uz stenderi ar Amandu un Montu. sēdējām, klausījāmies mūziku, lēkāju pa klēpi, skatījos uz savo "maziņo" un ēdu picu, starp citu. tad zvanīja mamma un teica, lai ar brālēniem eju hellovīniņos. poh**, ka hellovīni ir šodien! tā nu mēs visi gājām pa jaunajām mājām, pa vidu protams daži incidenti (?), bet arī saldumiņi un rafaelo no sk. Agneses.
tātad. tā jau nebūšu es, ja nekunkstēšu, ka rīt ir skola.. āaaaaa, rīt ir skola! bet nopietni. fujfujfuj, es negribu. nu ļoti! nebūtu mājasdarbu, man tiešām tiešām tiešām patiktu tā skoliņa, bet nē. ķīmija, fizika, ģeogrāfija.. es nepukstu! brīvlaiks arī tāds, nekāds. bijis, nebijis. bet nē, paliks no brīvlaika man bildes no dienas ar Leldi un Montu un arī viena bilde no helovīniem, ja man Aldis viņu atsūtīs.. tur Amanda centās smaidīt kaut vai viņai bija maska virsū, hihihihihi.
tiešām. man ir paveicies ar tādiem draugiem.. ar jums! jūs jau zināsiet. ar tādiem kuriem pat teikt nevajag cik viņi man daudz nozīmē! bet ar jums arī rodās tās problēmas (ko es nevarēju nepateikt), bet tās aiziet un nāk jaunas.. un dzīve jau nebūtu dzīve bez problēmām!
vēl es gribēju pateikt, ka es ļoti ļoti ļoti gribu 9. decembri. kas tad būs? tad būs šis! spied. bet īstenībā nejau tas ir tas lielākais iemesls. vienkārši - tas būs Vācijas brauciens (uz kuru Lelde noteikti, ka BRAUKS) un tas nozīmē, ka veselas divas (?) nedēļas vienkārši prom no mājām.. tur būs ēdiens, varbūt maķīši, šimbīši un kūciņas, kora kopējā enerģija un izpildījums koncertos, klausītāju aplausi, kliedzieni pēc VĒL un bravo saucieni, smiekli (daudz), gulēšana autobusā, arī smiekli autobusā un protams, veikali. yupyupyup, h&m, c&a, ņujorkerītis, deichmans un visi šitie, mcmcmmcmcmmmccc. es iedomājos par vācijas braucienu un man jau uzreiz parādās labāks garastāvoklis. un pats smieklīgākais ir tas, ka VARBŪT līdz vācijas braucienam es dabūšu bildes no austrijas (18. - 24. jūnijam).. pusgadiņš, un?! :)
ziemassvētkus arī es ļoti gribu. šodien ēdot zaļu banānu man ļoti ļoti iegribējās mandarīnus. es pat nevar izteikt cik ļoti.. un jā, dāvaniņas, ņomņomņom.
ok, es jau šeit ļoti daudz būšu šovakar izteikusies! bloga jautājums līdz nākamajam ierakstam - kā patīk jaunais dizains?! lejā jums nebūs jāspiež par ierakstu (ziņu), bet par dizainu.. gaidu jūsu vērtējumu! atā visiem, veiksmīgu skolas dienu, visas īstenībā. :)

kapēc?

kapēc nekad nevar notikt tā kā vēlos es?! vienmēr notiek pretēji, par visiem 180 grādiem! tagad mans mīļākais vārds ir - pretīgi, ko tagad arī varētu pielietot! pretīgi ir arī tas, ka tad kad tev kādu vajag, neviens šeit nav.. visi kaut kur tusē vai vienkārši izbauda 5dienas vakaru ārpus mājas vai NE pie datoriem, bet es šeit sēžu, klausos garlaicīgajās radu runās un smaidu sakot: "nē nē, nu nē tačām!" kad viņi saskandina liķiera glāzītes, bet man jau pohuj (piedodiet, nelikšu zvaigznītes), es esmu laba meitene, ne cepu desas, ne dzeru ūdeni (nu pieņemsim, bļāc)! bet īstenībā tas ir diezgan jauki.. justies brīvai! vai uzraus, vai nē. viss tā diezgan forši - vismaz tas ir forši. atkal sācies periods kad man viss riebjas.. man vajag tikai vienu un viss būtu tik ideāli! NU KAPĒC TĀ? āaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa. un vēl es mīlu kā Lelde bildē, pirmo reizi man nenormāli patīk manas bildes.. tā diena, 3diena bija visforšākā brīvlaikā, nu vismaz pagaidām, bet noteikti jau, ka tāda arī paliks. tik daudzi cilvēki sākuši riebties.. neko man neizdarot! es esmu tik ļauna un negatīvi noskaņota. phāah nu!

helooooooooow degpunkts.

sākšu ar to, ka šodien pēdējo dieniņu brīvlaikā bija koris un viņš beidzās uz skaistas notiņas 13:00 nevis 14:00 kā tas ir parasti. un Rozīte mani mīl, bet ne par to ir šis stāsts.. pēc kora mēs skrējām (īstenībā gājām) uz mūzikas skolas tualeti, kur Monta izdomāja taisnot matus.. tad mēs teciņus tecējām uz vienu māju pie jaunā elvī, bet vispirms elvītī iegājām.. nopirkām ēst un semkas. izdomājām, ka ēkā nebūs smukas bildes, diemžēl.. un gājām uz jaunajām mājās, uz jumta.. ejot pa vienas mājas poģīti līdz augšai, konstatējam, ka durvis uz bēniņiem ir ciet, bet viņas var no ārpuses tā kā palauzīt un attaisīt ko arī izdarijām. tālāk izgājām pa bēniņiem līdz lūkai (kuru attaisīja Lelde) un bijām uz jumta.. tur mēs kādu stundu bildējoties, pinot bizi utt. ieraudzījām, ka no lejas kautkāds sīkais pacēlis telefonu pret mums teica: "hahahaha, es jūs filmēju!".. mums bija pohuj, tobrīd. vēl kādu pusstundu tur bildējāmies un gājām lejā.. izmocījāmies (respektīvi - Lelde :D) aiztaisīt lūku.. bet izdevās un gājām pa bēniņiem līdz tām durvīm.. un ak tu mī un žē!!!! durvis bija ciet.. tas nozīmē - aizslēgtas! pa visam! no sākuma tas likās nereāli smieklīgi, bet kad dzirdējām, ka tie paši sīkie ar kautkādu veci nāk augšā un sūdz kaut ko par trijām meitenēm kas bijušas uz jumta mums palika neomulīgi - vismaz man, he. stāvējām klusu un dzirdējām kā arvien augstāk pa trepēm kāpj čalis ar sīkajiem līdz viņš teica (apmēram tā): "tā, pa šīm durvīm viņas nevarēja tikt, viņas ir aizslēgtas!" uz ko man gribējās atbildēt - īstenībā jau nē, bet nu es labāk paklusēju.. tad Monta izdomāja, ka jāzvana Amandai lai atkal viņa zvana vienai citai meitenei kura dzīvo tajā poģī kur bijām iesprūdušas, atnāk un atslēdz tās nolādētās durvis.. bet izrādās, ka meitenei nemaz nav tās atslēgas un viņa nav mājās.. tā nu Amanda tecēja pie mums, mēģināja lauzt tās durvis, arī mēs no mūsu nelaimīgās puses mēģinājām viņas atlauzt, bet kaut kā neiznāca, hehe. tad Amanda izdomāja, ka ies kaimiņiem paprasīt atslēgu uz ko viens vecs čalis atbildēja: "mums nav atslēg, pado skrūvgriez!" un čiks, durvis bija vaļā.. iedomājaties, ja Amanda nebūtu slima un neārstētos mājās, bet būtu Rīgā? xoxoxoxoxoox. ok, devāmies pavadīt Leldi uz autobusu un lēnā gaitā dēvāmies mājās izmetot jokus par to, ka redzēsim sevi degpunktā (ja sīkie protams aizsūtītu to video). nesen es prasīju Leldei par bildēm.. kad viņas varēs dabūt, uz ko viņa atbildēja - šodien var negaidīt. hm!!!!

starpcitu es esmu twitterītī arī.. spied šeit!!!

dreams.

man vajadzētu tādu burciņu (kā bildē) un sākt pierakstīt savus sapņus, bet burciņa lēnām pildītos, jo nesapņoju gandrīz vispār.. ļoti reti - bet kad sapņoju!!! ir tādi sapņi dēļ kuriem vienkārši varētu necelties vispār, bet ir tādi.. ka gribas uzreiz triekties ārā no gultas un nekad tur vairs nesēdēt, negulēt.. pat neskatīties uz tās gultas pusi, bet tad jau saprot.. nu saprot, ka tas bija tikai sapnis.
šodien tāds domājamais uznācis.. dēļ garlaicības, bet es jau saprotu, ja nebūtu slinkums, nebūtu arī garlaicības, bet slinkums kaut ko darīt IR, un liels. stulbi, īstenībā.. tā nu es šeit sēžu, fonā skan "Dziedi ar zvaigzni", jo nezināmu iemeslu dēļ manas tumbiņas neiet.. kāpēc man tāds sods? un spokos skatos visādas bildes, pa dažām arī nolādējot un priecājoties ik pēc 5 min. mainu desktopam citu bildīti.. beigās arī kādu iemetīšu!

bet pašlaik mierīgo pie malas, jo Kristīne gribēja lai pastāstu šeit par vakardienu.. ko lai stāsta?!! to, ka man vakar istabā uzlika jaunu lapu.. arī mammas un viesistabā, nu ļoti skaisti, ļoti. tad Kristīne čāpoja pie manis, izdomājām, ka viņa varētu palikt pa nakti.. mamma aizbrauca bildēt kāzas un mēs palikām! ārā iet pa šo ideālo laiku iet reāli negribējās un turpinājām "tusēt" pa māj! ok. izdomājam - skatīsimies filmu.. iekārtojamies, yipī yēy, ieslēdzam filmu! paga, paga - kur ir skaņa?! pusstunda pagāja meklējot skaņu, kuru arī neatradām.. ak mēs - izdomājam, ka uz DVD arī tač var pastīties to pašu filmu, jo man ir tās filmas disks.. ieliekam disku.. un kas tur? NEKAS. tā brutāli dvd ņem un apčakarē mūs, phe. tad mēs skatijāmies "fakultāti".. 798576 reizes redzēta, bet ir laba.. Stoklis tiešām ir labais! tad mēs gājām ārā ap 8iem.. ar brāļa biezo jaku un ziemas pufaiku nemaz nebija auksts un arī nelija.. izstaigājāmies stundiņu un gājām mājās.. ok.. mamma jau 4os pa dienu teica, lai taisu ciet šīberi un nekurinu vairāk, es protams.. pohu*, piemetu pilnu krāsni (veselu grozu) ar malcīti un gaidu siltumu.. ejot gulēt ap 3iem, o jāaa. cepjamies ārā, elpot galīgi nav ko. es tač nezināju, ka krāsns var sākt plīst un rasties tvana gāze no kuras var nomirt! nu ņēeeeeežināju. tad mēs gājām gulēt un Kristīne mani sita. viņa ir galīga kausle.. tā tikai es neko. (noteikti) vēl baigi, baigi fočējāmies.. galīgi nesmuki, kaut kādas simtpatdsmit bildes, hihihihi.. ko turpinājām darīt no rīta.. ok - tie bija kādi divi jau, kas protams arī beidzās ar kaušanos.. pēc tam Kristīne domāja iet prom, jo es viņai esot situsi.. īstenībā jau nē! bija otrādāk.. kulminācija bija tāda - viņa ņēma no mana galda savu fočiku un iemeta viņu izkusušajā saldējumā.. jūs būtu pārsmējušies līdz asarām!
nē, bija labi.. kārtējā smieklu deva bijusi, paldies par to.

nu ok.. skatieties bildes! man patīk, un izbaudiet šo vakaru. kā arī brīvlaiku, kurā man nav ne jausmas ko darīšu. noteikti pavadīšu mājās, jo laiks ir tāds, kāds ir.. un viņš uzdzen depresiju un es jūtos apmākusies kā pats laiks!

p.s. es aizmirsu pieminēt galveno.. visi mani draugi, paziņas.. nu radi es neteikšu! :D - es vairs neēdu desiņas.. tiem kam vajadzēs, tie cerams sapratīs.. un šoreiz tas ir nopietni.. jums mani ir jāatbalsta nevis jāspiež viņas ēst, Kristiān. :)

mazliet pasapņoju,.

tā.. pēc skolas aizrakstot Kristīnei - kā iet smirdonītī es sāku sapņot.. nu nejau uzreiz klik - klik, bet pamazām.. nu jā!
Kam: Kristīne Spuļģīte (Indīgā) šodien 17:46
nēeeeeeekkkēeeeee, nākamajā gadsimtā mani visā pasaulē pazīs kā - Rudža (Karīna Rudzīte), piano virtuoze, bļad.

un bērni ieraugot manu bildi skolotājiem teiks: "skolotāj, tā ir visu varenā un slavenā Rudža!"
un tad mazā Kristīnīte no aizmugurējā sola piepirdīs (teiks): "kaut vai viņa nomira 2094. gadā, man vienmēr liekas, ka viņa ir dzīva.. nemirstīga! you know?!" un tad visi kopā teiks: "jā, jā jāaaaa.. mēs viņu mīlam! nodziedāsim viņas sakomponēto dziesmu!" un skolotāja teiks: "kuru no visām 29874?" un bērni teikt: "****, visas! lūdzu, lūdzu, lūdzu!!!!

Kam: Kristīne Spuļģīte (Indīgā) šodien 19:17
vot. tagad klausies.. krč.. es dziedāšu anglijā, you know. un tad vēl ķūnēšu mašīnas.. mašīnu ķūnēšana būs galvenā profesija, otrajā vietā būs singing. bet nu nejau tā ķūnēšu sveces un karboratorus, vai spiedzeļus, bet dizainiņu, tā sexīgi.. krāsu un salonu! es būšu viena no pimp my ride niggēriem! tas būs aizkustinoši kā viņi mani mīlēs. tālāk.. es krāsošu savu sporta bembīti elektro zaļā krāsā, tādā riktīgā, ******* krāsā.. un vēl melnām strīpām! *** mcāaaaaaa.. un tad mana otrā mašīnīte būs tas lielais džipiņš, tāds kad, bļ. ielu neredz, reāli tu iesēdies un lido visiem pāri.. tas būs tāds melns, ar ziliem neoniņiem apakšā.. abas mašīnas ķūnēšu pati un dziedāšu visādas dziesmiņas - Lil Wayne paralēli (tākā diagnoles paralelogramā) un tas būs sexīgi.. tētim par sapelnīto naudu nopirkšu riteni. nu nēč, riteņa riepu.. bet nē, arī nē. nopirkšu viņam Audi A8! un uzķūnēšu, ieliekot savus trīs diskus iedziedātos kā dāvanu salonā! mammai nopirkšu veco Ņivu, viņa neko vairāk negrib. noplēsīšu Ņivas zīmi un pielīmēšu klāt uz kartona uzzīmētu opeļa zibenīti un rakstīts OPEL. tik forši būs. tālāk.. man jāiet ēst. man patīk sapņot. tikai nesmejies, es arī gribu skatīties spoguļus. ā, vēl manā mašīnā būs dators ar DVD un TV un es visu laiku aizmugurē ar tevi skatīšos romantisko kino, buč buč vai šausmenes.. būs riktīg labais! ka es tev sak! davaj. es dodos pierīties un spēlēt klavieres..

tad sekoja vēstule ko šeit iekšā nevar likt. no kristīnes. un es atbildēju..

Kam: Kristīne Spuļģīte (Indīgā) šodien 19:34
ā jā, pareizi. tu arī.. nu tātad.. tev es sacerēšu dziesmu ar nosaukumu "Mans glābējs - Lilija! 2" (divi ir obligāts nosaukumā) . /tu jau nepaliksi šeit, ne?! nu pieņemsim./ tu ar savu Ladiņu dosi virsū pa Indiju.. precīzāk, pa pilsētu Kolkatu un skanēs tā dziesmiņa un vēlviena ar nosaukumu "Labākā vieta pasaulē, tualete!" (kuru arī es iedziedāšu tādā stenošā balstiņā) uz visiem basiem, nu cik nu tur viņu būs, bet es ielikšu.. jo es to varēšu un volume 100% un visi tie pakistāņi tevi gribēs.. mīlēt, bet tu viņiem neļausi jo tu nevari krāpt.. savu Robīti, jo viņam ir melnas olas! robim es uztaisīšu trako vāģi, ja tu zinātu!!!! nu kautko tādu, bet daudz labāku ar bildi acu priekšā.. un zinkāda būs bilde?! es tikai kucītes versijā.. tas būs ļoti mīļi! ok.. idejas jau kļūst pārāk tizlas, bet nē.. atceries šito, viss būs!

tad mēs apspriedām Robja, neteikšu ko, krāsu un cik liels ir neteikšu ko! :)

šis blogs bija tāds.. lai es pati atceros, jūs varējāt arī nelasīt, bet paldies, ja izlasijāt.. un vismaz jums bija maziņš ieskatiņš manos dzīves plānos!!!

Elīna teica: uzraksti blogu.

es gribu doritos! tieši tos. tagad. un te.

[19:11:16] Elīna: `esmu ļoti prieciigi satraukta, jo riit buus mana varda diena :) rit atbrauks mana vecmaamiņa un vecteetiņš no mežveldes un velak buus partyjs ar meitenem`
[19:11:18] Elīna: kka ta

ooook. tātad es sākšu. esmu ļoti priecīgi satraukta, jo riit. nē tač. :D

tā, jā. rīt būs Karīnas diena, kad būs baigi forši.. es ceru! rīsim rosoli un kotletes, vai ko vairāk vajag? :D

visu laiku man skan manā istabā uz tumbiņām Britnijas dziesmiņa.. staprcitu, par tumbiņu būšanu.. es ienesu no datora uz savu istabu tumbiņas, pieslēdzu mp3 un klausījos, par ko mammai un Montai bija lielie brīnumi, ka tā var izdarīt :D:D

es šodien, pirms 15 min? atklāju, ka elīna ir twitterī un lasīju viņas twītiņus, un atcerējos, ka es gribētu tur sameklēt selenu gomezu, bet āaaaaaaaj, nevajg.. man tgd viņa vairs nav topa augšgalā. tagad tur sēž un kaujā lil wayne ar enriki griķi inglesiju lesijāaaa(ko?!)..

esmu bišķiņ atguvusies no negatīvā un lēnām pāreju uz pozitīvo, bet manu smadzeņu dusmīgo pusi aizķers, un visss. boooooom! un atkal viss būs pa veco, bet pagaidām vēl nē, ir labais. šis tāds fiksais, mazais, sīkais blogs. forši atcerēties brīžus kad ar draugiem smējos, un iedomāties, ka smejos un ka vēl daudz, daudz, daudz smiešos..

p.s. Vai tā ir dzīve? Dzert un Dzert un stāstīt citiem ka neko neatceries no pēdējā "tusiņa"..

negatīvi noskaņotā es.

ok. ja visu laiku es bubināju, un sūdzējos par to, ka man ir tik slikti.. tad tagad, es jau jūtos ĻOTI, neaprakstāmi aizkaitināta.. tas ir tik pretīgi - balle.. sākas 19:00 un beidzas itkā 23:00, protams, manai mammītei ienāk prātā, ka man mājās jābūt 22:00 un, ka es nevaru iet mājās, bet viņa man atbrauks pakaļ.. nē, es neturpināšu. ja nu man kāds radinieks šo lasa tad, p****, es gribu prom.. ļoti, ļoti, ļoti un vēl vairāk.

lai jūs nedomātu, ka es esmu nežēlīgi negatīvi noskaņots cilvēks (kāds es šobrīd esmu) es par balli varu pateikt.. bija labi! īstenībā nē.. +/-, es gaidīju ko labāku, bet bija ciešami kā bija.. ne īpaši! tā nu es šeit, 11os, pēc balles sēžu, ar aizsmakušu rīkli un skaitu ik pa brīdim līdz desmit. tik daudz kā ir sakrājies, vienkārši izspert ārā, bet kad sāku ar mammu runāt: un vispār.. nē. pateikšu kautko tad vispār. un tādā garā. tapēc es visu paturu pie sevis, diemžēl.

visu laiku iedomājos, kā būtu.. ja būtu! PROM, man liekas, ka mans mīļākais vārds TOP augšgalā. bet vienalga. tā ir.. bet kaut kas pozitīvs visā šijā balles padarīšanā ir - es varu nemācīties neko. ne matemātikas un latviešu valodas kontroldarba, ne visus mājasdarbus.. tas nomierina, bet nē. nenomierina gan! ok. garīgais ir pazudis vispār un domājams, ka nebūs visu atlikušo gadu līdz vasarai. 7dien vārda diena, itkā padomā kautko pasvinēt, bet man noteikti nebūs garīgais. 6dien kautkāda pasēdēšana ar "putām", kas arī kaut kā nevelk, bet nu lai jau būtu.

+ izdevušajai dienai, šodien bija stundas līdz 16:10, vai tas ir normāli? un pēdējās divas ir mākslas, pilnīgi bezsamaņā tu stāvi un skaties, kā skolotāja zīmē tavā lapā nesmukas un paviršas līnijas un stāsta par eklipsēm. aizejot mājās, es pat nepaspēju neko darīt un skrienu uz muzikas skolu, kur protams arī nav tālu līdz asarām.. bet nē. es turos, un netaisos neturēties! (mazliet dīvaini sanāca)

ok.. acis spiež un es domāju beigt šo pozītīvi pozitīvo rakstiņu.. manī vēl mīt maziņš tucis tucis, vakavēvis un desiņu smarža.. bet to es paturu sevī, jo mammmukānam tač traucēs skatīties tv un adīt. vēl es gribēju fiksi piebilst, ka mani ļoti iepriecina un nomierina lasīt citu blogus, par to, cik pozitīvi viņi ir, un cik priecīgi var būt cilvēki un izbaudīt dzīvi! liels paldies jums par to, blogerīši! :D

i'm cursed, so never mind

jā.. es tik tiešām esmu nolādēta! es gribu ātrāk prom.. ceru, ka tikšu prom pēc astotās klases! dziļi prom no Latvijas. no Kuldīgas.. no, nu vienalga - prom! tagad jūs varbūt domājat - jā jā viņa tikai tā saka un kad aizbrauks gribēs atpakaļ un tur nemaz nebūs tik ideāli kā viņa iedomājas, bet es zinu, ka būs, ja ne ideāli, tad daudz labāk nekā šeit.. protams, draugu un radu pietrūks, varbūt pat ļoti.. apciemot jau varēs, bet nejau šeit dzīvot, krīzē, kur par mācībām jāmaksā (anglijā tev maksā par to, ka tu mācies. un ja vēl labi, tad vispār - pats savu mašīnu (vai vienalga ko) divu mēnešu laikā vari nopirkt).. ātrāk prom! vēl ir daudzi iemesli kapēc man gribas prom, bet to te tā nē, nevar. šodien arī.. mani morāli spiež nost un spiež spēlēt klavieres! man riebjas.. ja tās būtu manas personīgās klavieres, es viņas pēc muzikasskolas beigšanas sadedzinātu.. un ticiet man - bez žēlastības! nu nepatīk man un ļoti, vēl pietam! bet vismaz ir labi, ka ir mūzika.. tā tiešām mani nomierina! vai arī uzlādē uz vēl lielākām dusmā.. vai arī trešais. dod papildus enerģiju.. nespēju beigt jūsmot par - drop the world (lil wayne un eminem dziesma) kura vienkārši dod tāaaaaaaaaaaadu enerģiju un dusmas un visu kopā.. tik ideāla dziesma, bet tikai tā.. kur ir visi tie lamuvārdi.. bez tiem dziesma ir tāda - jēla?!!

[21:44:21] Rudzīte!: man nepatīk tik gudri runāt.. nevis nepatīk bet man nepiestāv, nav priekš manis.

tātad. ja jau ne tik nopietni - šodiena izvērsās diezgan interesanta.. no rīta aizgāju uz "putām" kur sākumā bija dejas.. bija diezgan smieklīgi, bet ok.. dziedājām, man patīk putās.. ļoti! un skolotāja ir vienkārši ideāla, nespēju beigt jūsmot.. skrēju uz muzikasskolu, kur visas 13 sanākušās meitenes iedziedājāmies un devāmies gaidīt Alises mammu un busiņu pie KKC, lai brauktu uz putn' dārzu. sastājāmies un nodziedājām dažas dziesmas Alises omai un opim zelta kāzās.. tas bija ļoti mīļi! par to vēl dabūjām dažas končas un 3dien gaida kriņģel's, yipppīii. busiņā mums ar montu sēdēja klēpī sīkās, man raimucis.. ar raimu devāmies burkānus zagt un kakāt karīnai klēpī. :D tad čāpojām uz laimu apēst končiņas kuras deva visiem un tā tālāk. vēl man bija sarunāts ar montu un ilvu pie metropoles tikties, es aizgāju, bet neviens tur nebija.. viņas bija noslēpušās, bitches! tad mēs gājām uz estrādi.. skatijāmies uz simpātisku večiņu un viss, gājām ciemos uz montas jauno mājokli kur skatijāmies kā viņa strādā un ēdām banān šnicel.. eu, man somā ir ilvas banānu bulka, haha. tad mēs gribējām uziet uz jumta, nu tajās jaunajās mājās, bet nemācējām attaisīt lūku - iemāciet! un sēdējām stenderītī, stenējām RIMI tualetē un pirkām baltmaizi.. vakarā piespiežoties klavierēm ar asarām acīs un vēmienu kaklā spēlēju klavieres.. nespēju beigt priecāties kā es viņas mīlu! protams, tagad es labrāt uzliktu - drop the world, bet mammmmmmucītim tač traucē TV skatīties, yāaaay. starpcitu, šodien esmu viena mājās. mamma atkal brauks prom. hihi. labi, šis ir kārtējais bezsakarīgais ieraksts bet nu lai jau būtu.. sen nebiju rakstījusi, tā nu piesēdos un uzrakstiju. atā. :)

snieg..

.. lielām, baltām pārslām! (skan "Putu" repertuāra (?!) dziesma un es tai līdzi)..

ar šo blogu gribu sacīt, ka esmu veiksmīgi atgriezusies mājās pēc tizlākā no visiem maniem sešiem braucieniem.. ja to par braucienu var nosaukt. tā bija nīkšana busā, viena diena atpūtas, kuras beigās tomēr arī kavējām laiku busā un viss!!!! koncerts bija šausmīgs, bet nē - rozīte teica, ka par spīti karstumam bija ok, nu lai jau tā būtu.. tas nekas, ka pasaulsslavenās zvaigznes pašas sava koncerta laikā stumda uz atpakaļu podestus, uzplēš grīdu, bet puse no šīm "zvaigznēm" nesaprot kas notiek un ar pagriestām mugurām pret skatītājiem vienkārši stāv un brīnās. brauciens izdevies lielisks! nē, no brauciena bij' kautkas labs. es sapratu, ka man patīk dziedāt. nopietni! un ļoti! vēl to visu papildināja "Putas" šodien..

no šīs dienas atkal sāksies vienmuļais dienas režīms, tā teikt - rutīna! nebūs kā bija visu iepriekšējo nedēļu, kad bija tētis.. jā, šodien ar daudz asarām pavadīju tēti uz angliju.. bet šeit nu nav jēgas stāstīt kā es jūtos, jo tiem kam nav bijusi šāda situācija, visu nesaprot.. bet arī tiem, kuriem ir.. mani īsti labi neizprot, tāpēc es došos uz e-klasi paskatīties kas vispār ir jāmācās un pievērsīšos mācībām!

DROP THE WORLD!

sēdi, ieklausies, izbaudi! tā dziesma reāli (man) dod nežēlīgo enerģiju, es nezinu, kā jums! videoklips arī riktīg labajjjszz.

tā nu es šeit atkal sēžu.. ir daudz, daudz notikušu lietu, ka es pat nezinu ar ko lai sāk.
pagaišajā piektdien atbrauca tētis, tā nu mēs visu laiku līdz šij dienai visu izbaudījām, ēdām - un daudz! un vēl vis kaut ko. šodien atkal ir jādodās kārtējā braucienā ar kori, bet šoreiz man ļoti, ļoti negribās.. tā ir reāli tikai viena diena!!!! nu viena ar pusi.. pārējās divas, vai trīs mēs vienkārši pavadam autobusā, braucot! ja jūs zinātu cik tas ir garlaicīgi. bet man ir mērķis..
vakar atbrauca arī brālītis, un man neko neatveda.. par to viņam liels paldies! šodien sāksies visādi darbiņi, bet es nebūšu, jo braucu kautkādā lsjlkjgl (vārdos neaprakstāmā) braucienā.

vēl es nonācu pie ļoti liela secinājuma, ka es esmu ļoti iedomīga.. un maita! tapēc es tāda vairs nebūšu.. kad skolā mani sīkie pasveicināja, man bija tāds: "ej dirst!", bet tagad es vairs nebūšu tāda.. ĻAUNA! bet īstenībā.. par visu vairāk es esmu ļauna.. ļoti, vēl pie tam.

nu jā, nesanāca diezko garšs, jo es jau teicu, ka šeit neko TĀDU vairs rakstīt nevar.. paldies!

:)

es izdomāju, ka te neko vairs tādu daudz nevar rakstīt, bet nu, ja būs kaut kas īpašs tad es šeit uzrakstīšu! :)
rīt brauc tētis un es nevaru sagaidīt..
un vēl es rēcu par vienu sexīgu bildīti.. pa cik šeit nav daudz cilvēku es viņu varu ielikt! :D

KĀ TO NOLĀDĒTO BILDI VAR DABŪT LAI VIŅA NAV LIELA? :D

es gribu ķiršu kolu!

jā, tieši šobrīd.. man gribās ķiršu kolu, un ļoti. :(
tagad varu apmierināt savu vēlmi tikai ar tomātu sulu, kas arī ir ļoti garšīga, bet nav tik foršiņa kā cherry koliņa. šovakar bija putiņas, man riktīgi patīk tā skolotāja, viņa nežēlīgi forša un ļoti skaisti dzied.. man patika mēģinājums, tikai žēl, nu par šo to žēl :D
šovakar vecmamma paliek pie mums pa nakti, jo vectēvam sākušies dziesmu svētki.. tā nu viņa skatās panorāmu un mēs pie teikšanas netiekam, ideāli.
šovakar man zvanīja monta, bet tā nebija montas.. kas man zvanija?! :D
es nesapratu kapēc rakstiju to blogu, bet nu.. lai būtu! tad jau, kautkad.
rīt pie ārsta atkal, a man pohuj, man bail.
es gribu koliņu, bet ķiršu.. prastā nav forša!

Reiz sen senos laikos dzīvoja vējš un aizpūta visus nahuj!

šsssšssss.

šis būs tāds diezgan garšs blogs, jo šeit nekas sen nav činīts virs! ;D
mamma pašlaik griež man arbūzu un nevar viņu sagriezt, jo es paņēmu to pašu mīkstāko arbūziņu, tagad varēšu ēst ar karotīti, yummy. nesen atgriezāmies no veikala un man ir daudz, daudz, daudz garšīgumu, mmmm.. nu tā.. kas tad tāds ir noticies! ir baigi forši īstenībā.. bet nē, pietrūkst kautkas, pēc vakardienas daži jau zin kas, bet nav jāsak tālāk, bļad. vakar bija kristiānas dzimšanas diena, par ko pastāstīšu vēlāk.. šī nedēļa bija tāda baigā.. nu kā visas! nospriedu, ka laiks šogad nereāli velkās, liekas, ka kādu mēnesi stabil' jau mācos, bet nē.. tikai kārtīgas un treknas divas?! nedēļas.. bet esmu jau paspējusi matemātikas kontroldarbos dabūt divus n/v un 4. im so happpy about that! jā. tā. rīt ir putiņas 6os.. un uzmini?! kam rīt ir muzikasskola no 17:15 līdz 19:30. yesssss, atkrīt viņa!
nu jāaaa. tas tā. tgd par to vakardienu..

vispirms, bija koncerts.. mēs nodziedājām divas dziesmas un gājām nost.. krrrrrr, skrējām lejā un gājām ģērbties, kur iznākot no KKC man divi čaļi jau teica: "sexīgā! tev smuki svārki! un veste!" un tas bija diezgan glaimojoši.. cik mīļi! :D
tad es gāj mājās ģērbties, so are Kristiana un tad es viņai rakstiju, rakstiju bet viņa ilgi neatbildēja un tad atbildēja un tad es gāju pie viņas, VISU TO GABALU, ja jūs zinat kur viņa dzīvo un kur dzīvoju es :D
es aizgāju pie viņas.. zvanījos pie neistās zvanu pogas! kādas 15 min, zvanīju gan pie durvīm, gan uz viņas telefonu, bet viņai - gudriniecītei, nebija izslēgts klusais režīms kopš koncerta. (starpcitu, (tikai nesakat rozītei) džinsenēm pa virsu uzvilktu tos svārkus un kabatā ieliku telefonu, bet ģērbjoties pamanīju, ka nebiju izslēgusi skaņu.. :D:D iedomājaties?! man būtu sācis kāds zvanīt, hoho)
tad es izdomāju (es tač esmu gudra) pazvanīt uz viņas mājas nummuru. un tā tā tā.. gaidījām lību un madaru, gājām uz stenderi cauri vējiņa parciņam! nu pieņemsim, ka tāpat gribējām cauri iziet! :) gājām uz stenderi.. gaidījām mūsu picu, lielo!!!! kuru protams neapēdām un kastītē ņēmām līdzi uz estrādi.. atlikušo vakara daļu pavadījām estrādē.. sūcot Fizzz (konfektītes :D) un clubničku (Monta, es arī tā saukšu šitās "bučiņas" :D) un dziedot Teenage Dream.. tad vispār nevienai neiedeva pa "kāju" un izdomājām pabildēties, sabildēties, apbildēties un visādi citādi.. tas bija bišku traki, bet ok. tā tālāk, sēdējām estrāduciņā un viss.. tālāk zvanīja paula un ieva, mēs gājām uz rimi tualeti čurāt, kur kristiāna skaidriņā sadomāja uzkūpināt desiņu, bet mēs viņu apturējām 8) tad gājām pie kristiānas.. lasngknrkntkhnmh un man apnīk, bet esmu saņēmusies uzrakstīt, jo seko visjautrākais, xoxo :D
tālāk sēdējām visas četras tur, līdz atbrauca kristiānas radiņi.. tas čalītis ir riktīgi smieklīgs... AIZMIRSU GALVENO PIEBILST, KA KRISTIĀNAS MAMMA PAŠĀ SĀKUMĀ MUMS KATRAI NOPIRKA FIZZ, PĒC TAM ŠAMPI UN PIEDĀVĀJA ŠŅABI (bet par šņabi un šampi to piedāvāja čalītis nevis kristiānas mamma :D) tā mēs sadomājām, ka varētu palikt pie kristiānas pa nakti, bet es nevarēju saņemties pazvanīt mammai un tad zvanīja lība.. viņai, pohuj, atļāva.. es zvanīju savai mammai un prasīju, viņa tā vienkārši - nē. tad es palūdzos un iedevu parunāt ar kristiānas mammu par ko man norāva "tikai" 70 sant. un tā mēs palikām pie kristiānas, izņemot madaru.. viņai neļāva!
tā nu mēs braucām uz ciemu līdzi kristiānas mammai aizvest madaru mājās.. un kalām plānus kā tik (JA TU MAMMU ŠITO LASI, TAD TĀLĀK NELASI JO MAN TAD BŪS SŪDI) stenderi.. bija 22:17 kad mēs paprasījām kristiānas mammai vai varam, viņa ar vilcināšanos līdz 00 atļāva, viņai ir forša mamma :) un tā mēs ātri ātri apzagām kristiānas skapi utt. un skrējām.. bet kurai ir ar ko aizdedzināt desiņas? nevienai. poh. tur kādam būs, TUR JAU BŪS DAUDZI, vienkārši nemīzt un iet iekšā.. mēs ar lības gājām aizmugurē, kristiāna kādus 3m pa priekšu, reāli - man bija mīzelis, so are Lība. :D un tā nu mēs kautkā tiekam līdz turienei, uzejam augšā, neviena apsarga nav. un tur PILNĪGI NEVIENA NEBIJA.. kristiāna teica - paeejam tālāk.. bet tur neviena nebija.. :D:D:D:D riktīg labaāa balīte.. tā nu mēs gribējām nežēlīgi clubničku bet nebija kā clubničkot :D un kristiāna gribēja prasīt taxsistam , kautkādiem čaļiem un vēl tur sazin kam, bet es iedomājos pazvanīt kristīnei, lai iznes sēriņārus un tad bija baigi labais un tad mēs vēl sēdēj un bildējās maciņās aukstumā, lietū un gājām pie kristiānas.. tur šitā un tā, sadomājam skatīties šausmeni, to "Orphan".. kristiāna ar kenijas (8. gadus veca kristiānas māsica, pieņemsim) bija atlūzušas bet mēs ar lību skatījāmies un man bija bail, ļoti.. tā nu mēs gāj gulēt un beidzot es uzrakstiju.. :D
vislabāk man patika stenderis.. nu vakara stenderis. :D

davaj,čau. es eju ēst to nolādēto arbūzu un skatīties dzied ar karīnu (skaistāko zvaigzni pasaulē) :)

es tepat un viss kārtībā.

es ļoti atvainojos par iepriekšējo blogu.. tagad jau viss ir puslīdz kārtībā! (:

paldies "mazais, mīļais", ka tu man tāda esi! es gribu ātrāk rītdienu, he. ja vispār sanāks, bet nē - sanāks! un man patīk cilvēciņi, ka jūs novērtējat manus blogus nu tur kur var uzlikt - interesanti, jautri utt. rakstāmais galīgi nav! ar vienu aci skatos ugunsgrēku. 6dien koncerts, Kristiānai dzimšanas diena.. matemātikā kontroldarbā NV. man patīk.. dzīve iet uz augšu! (nē.) izdomājām, ka vairāk neēdīsim cepumus. nu redzēsim, cik ilgi sanāks, bet 0,7 tāpat dabūšu es, jo es nēesmu skurstenis, kā "mazais, mīļais" :D

sēžu, asaras birst, bet es turos un vismaz tas ir labi! es šeit varētu vēl daudzko citu uzrakstīt, bet lai paliek.. ar savām domām nedalīšos šoreiz! ".., bet vienaldzīgo nav!" es atvainojos, bet tieši vienaldzīgo ir visvairāk.

tudēeeeeeej.

es te sēžu.. haha. nē nu nopietni, tad es sēžu.. nu nav smieklīgi, Karīn! man patīk dialogi ar sevi, diezgan intresranti.

ok.. nu šis nebūs garais blogs. man patika šodiena. tā pagāja tā - es piecēlos, protams, uzliku modinātāju uz 6:30, bet piecēlos 7:40, saģērbos, pohuj, daudz laika.. sēžu, ēdu. es bieži sēžu, hahahahaah, nav smieklīgi. tad es tecēj uz skoliņ oliņ boliņ džimpiņ rimpiņ arā, Karīn kas ar tevi, kas ar tevi? kokskokskokskoks.. haha :D tā nu es aizeju, kādi četri cilvēki, hih, bet tad jau saradās, saradās. ok četri nav - slimi, pēc ideālās sporta dienas. tā nu mēs sēž, atkal sēž jau.. hihi. un tā mēs sēž un gaid ideālāko skolotāja (īstenībā jau nē, karīņukiņiņ) Lapsu un viņa atnāk.. es viņu lovīiit. nē, nemīl gan. pretīgākā skolotāja.. un pie viņas divas angļu valodas. nu ok, normāl.. tad i latviešu valod ja!? (ja ir partikula šijā gadjumsā) un tad nākamā ir litrečēr, bet skolotāj pasak ka būs dzejs diens un tā mēs mauc, nemauc gan, iet.. tā normāl, nevis sēž.. bet iet! uz BJC.. tur mēs sēž, sēž jā ššššēeēēžz. tad atnāk tantuks, nu tur vēl šistas, kotletes un tā.. un tad atnāk tantel hantel un sāk runāt - tlīstdlestrit tlīsšsšsss un šitā vislaik. nu viņ baig šlupstōj un nu bļad, kā es rakstu? taka pilnīgi nepieskaitāma, kāada es šobrīd esmu.. es nepiš gan. un tā nu mēs pēc dzejs diens aiziet uz skoliņ oliņ, es vēl pie mammas ieskrien paēst kur monta teica, ka viņa zin kur es ej, bet viņ nezināj, es negāj kakāt, es gāj ēst. tā nu . bļad. kas ar tiem noraukumiem vārdiem, kurš ta vēl ta runā šijs laikos. es! un tā nu mums i divs matemātikas kur protams es dabūun kontroldarba 4, so happy, nē. un tā nu es domāj kād pusstundu vai iet uz sportiņ bortiņ robiņam sū. īstenībā nē. un tā nu izdomāj, ka jāiet. ok. mēss a patrīcij aiziet, a viņ sak, es aiziesšs māja. ok. ta mēs tur spēlēj futobolinju.. nu vēl sācinj tā rakstiiitj karjiin. hih. un ta nu sports pagāaaj, māmuļ trāmuļ atbrauciņ man pakaļiņ un tad es mājāaa sēdēeej pie kompjūteriņ un gāj uz muzikasskoliņu nē nebūs oliņu. un tur mēs tā sexīg, montai nav 18, tā lai visi zin! :( un tad mēs ar madžaru gjājām uz boduku, kur viss sexīg, tad kristīnai drosmēens papēžos, pohuj, ejam uz kiosku pie metropoles - pretī nāk elīnas mamma un elīna, hihi.. bet nu ok, kristiānai nepārdod. satiekam lību, eejam uz bodēn. paiet garām div čaļ, viens nopērk.. jādod divas. ak nēee, ak jāa, ak nē uguns, ak jā kas? what? :D un tā nu mēs gāj uz ēstrād. kristiāna nav apturama un viss. ok. koris. nebija vispār nekā smieklīga tur un man nebija slikti lēkājot dejās. nu nēee, nemazinjaaaminjaam. un losenei juurniek ļifons, hihi.. nu tā nu es te sēžu, atkal sēžu..

(piedodiet cilvēciņi par kļūdiņām, man šodien tāds ķļudains diens)

labrīt no rīt šo skaisto rītiņ -

tā es visiem šorīt teicu mūsu lieliskajā sporta dienā, 9os no rīta, lauķenē pie virkas, kur jā, mums notiek sports, ideāli, vaine?! bet nu par sporta dienu.. nekas īpašs jau nebija, tas pats kas katru gadu - tālums, augstums, bumbiņa, 60 m. itkā jau, labāk sēdēt skolā, bet nejau šodien, kad sporta diena beidzās 11os, bet tā mums desmit mācību stundas līdz 16:10 būtu jāsēž skolā un jāmācās, not fun for me, tāpēc mēs tā smuki pasportojām un ar Kristīni nonācām pie secinājuma.. ja rīt nesāpēs kājas pēc sporta dienas, tad parīt gan, jo pa virsu sporta dienai būs divas mokošas sporta stundas pie robīša.. yesssssāa! starpcitu, es šodien pirmo reizi tā kārtīgi pasportoju pēc vasaras, nu cik tur pie tēta tenisu, bet tas jau nav tā.. tākā šis bija tāds uhhhhh. :)

tā, kas tad tāds noticis.. mammas dzimšanas diena bija! uzdāvināju viņai tādu komplektiņu no AVON, nu visādus krēmus kurus pati tagad lietoju, hahaha.. man patīk, ka mamma strādā ļoti tuvu skolai (nē, nejau FOTO) un tad es starbrīžos cilpoju tur ēst..

man liels prieks, ka man ir ļoti forši draugi, un ka man daži cilvēki nereāli riebjās.. nē, nu nekas īpašs, īstenībā ir gan īpašs.. vienkārši kaitina, bet nekas, pohuj!

es gribu krāsot matus, tumšākus, nu tādus lai visi atkal saka - tu nokrāsoji melnus matus tizlene?! (varbūt nebija spīdošākais piemērs, bet nu lai būtu) bet nezinu vai krāsot pirms brauciena vai pēc. ā, jā. staprcitu, Cantus atkal brauc viena makten varen duperīgā (joks) ceļojumā VESELAS ČETRAS DIENAS uz kautkādu festivālu Usedom salā aizstāvēt Latviju, no 1. līdz 4. oktobrim.. un protams, ka ar autobusu, kas ir pats lieliskākais! nē, pats lieliskākais ir tomēr tas, ka beidzot mans tētis brauc uz Latviju, nu tā, apciemot, un uzmini nu? vai tikai tad neiekrīt cantus sūdainais brauciens.. arrrrrrrrrgggggggggh. ak neraža! (tik smieklīgi vārdi sāk parādīties un bagātina manu raibo latviešu valodu) ā, wūūuuups, man taču jāiet mācīties un jāizdomā stāstījums par vasarā izlasīto grāmatu... arrrrrrrr, Bada Spēles. (h) padzirdēju, ka iznākšot filmu.. nu tā varētu arī būt riktīgi labāaaaaa. nevar sagaidīt. un vēl trešo daļu. brrr, ehhhh, ahhhhh. bet ko par grāmatām.

tā, nu ko lai vēl uzraksta..! man lieks prieks, ka es varu palīdzēeet saviem foršajiem draugiem, nu šajā gadijumā vienai, bet nu - pati es nezinu ko gribu.. zinu, ka gribu, bet nezinu ko.. nu tik pretīgi, jocīgi tas ir! tik reāli dīvaina sajūta!

galvenais nav cik draugu tev ir, bet gan cik labi tev viņi ir.

biužuki..

es te neko gari nerakstīšu.. šodien, tā gaidīju sestdienu, bet nosēdēju mājās.. lieliski! tagad fonā iet "šreks" un mamma, protams viņu skatās.. vakar baigi forši ielika beidzot mums durvis, daudz stundas pagāja, bet ielika.. un aizmigu viesistabā, bet pamodos savā istabā ar novilktu jaku.. hmm, garais strādnieks aiznesis mani uz gultu, grrrr :D.
patīriju datoru, nu precīzāk, izskatījos diskus un uzgāju dažas labas bildītes, kuras dr.lv kauns likt (vispār man tracina, ka visi internetu uztver tik nopietni, arī es.. zajb.) tapēc ielikšu šeit.. un tad vēl no brauciena man dažas bildes uzradās, bet nav no mana fotoaparāta bildētas.. nu skatamies!