negatīvi noskaņotā es.

ok. ja visu laiku es bubināju, un sūdzējos par to, ka man ir tik slikti.. tad tagad, es jau jūtos ĻOTI, neaprakstāmi aizkaitināta.. tas ir tik pretīgi - balle.. sākas 19:00 un beidzas itkā 23:00, protams, manai mammītei ienāk prātā, ka man mājās jābūt 22:00 un, ka es nevaru iet mājās, bet viņa man atbrauks pakaļ.. nē, es neturpināšu. ja nu man kāds radinieks šo lasa tad, p****, es gribu prom.. ļoti, ļoti, ļoti un vēl vairāk.

lai jūs nedomātu, ka es esmu nežēlīgi negatīvi noskaņots cilvēks (kāds es šobrīd esmu) es par balli varu pateikt.. bija labi! īstenībā nē.. +/-, es gaidīju ko labāku, bet bija ciešami kā bija.. ne īpaši! tā nu es šeit, 11os, pēc balles sēžu, ar aizsmakušu rīkli un skaitu ik pa brīdim līdz desmit. tik daudz kā ir sakrājies, vienkārši izspert ārā, bet kad sāku ar mammu runāt: un vispār.. nē. pateikšu kautko tad vispār. un tādā garā. tapēc es visu paturu pie sevis, diemžēl.

visu laiku iedomājos, kā būtu.. ja būtu! PROM, man liekas, ka mans mīļākais vārds TOP augšgalā. bet vienalga. tā ir.. bet kaut kas pozitīvs visā šijā balles padarīšanā ir - es varu nemācīties neko. ne matemātikas un latviešu valodas kontroldarba, ne visus mājasdarbus.. tas nomierina, bet nē. nenomierina gan! ok. garīgais ir pazudis vispār un domājams, ka nebūs visu atlikušo gadu līdz vasarai. 7dien vārda diena, itkā padomā kautko pasvinēt, bet man noteikti nebūs garīgais. 6dien kautkāda pasēdēšana ar "putām", kas arī kaut kā nevelk, bet nu lai jau būtu.

+ izdevušajai dienai, šodien bija stundas līdz 16:10, vai tas ir normāli? un pēdējās divas ir mākslas, pilnīgi bezsamaņā tu stāvi un skaties, kā skolotāja zīmē tavā lapā nesmukas un paviršas līnijas un stāsta par eklipsēm. aizejot mājās, es pat nepaspēju neko darīt un skrienu uz muzikas skolu, kur protams arī nav tālu līdz asarām.. bet nē. es turos, un netaisos neturēties! (mazliet dīvaini sanāca)

ok.. acis spiež un es domāju beigt šo pozītīvi pozitīvo rakstiņu.. manī vēl mīt maziņš tucis tucis, vakavēvis un desiņu smarža.. bet to es paturu sevī, jo mammmukānam tač traucēs skatīties tv un adīt. vēl es gribēju fiksi piebilst, ka mani ļoti iepriecina un nomierina lasīt citu blogus, par to, cik pozitīvi viņi ir, un cik priecīgi var būt cilvēki un izbaudīt dzīvi! liels paldies jums par to, blogerīši! :D