sākšu ar to, ka šodien pēdējo dieniņu brīvlaikā bija koris un viņš beidzās uz skaistas notiņas 13:00 nevis 14:00 kā tas ir parasti. un Rozīte mani mīl, bet ne par to ir šis stāsts.. pēc kora mēs skrējām (īstenībā gājām) uz mūzikas skolas tualeti, kur Monta izdomāja taisnot matus.. tad mēs teciņus tecējām uz vienu māju pie jaunā elvī, bet vispirms elvītī iegājām.. nopirkām ēst un semkas. izdomājām, ka ēkā nebūs smukas bildes, diemžēl.. un gājām uz jaunajām mājās, uz jumta.. ejot pa vienas mājas poģīti līdz augšai, konstatējam, ka durvis uz bēniņiem ir ciet, bet viņas var no ārpuses tā kā palauzīt un attaisīt ko arī izdarijām. tālāk izgājām pa bēniņiem līdz lūkai (kuru attaisīja Lelde) un bijām uz jumta.. tur mēs kādu stundu bildējoties, pinot bizi utt. ieraudzījām, ka no lejas kautkāds sīkais pacēlis telefonu pret mums teica: "hahahaha, es jūs filmēju!".. mums bija pohuj, tobrīd. vēl kādu pusstundu tur bildējāmies un gājām lejā.. izmocījāmies (respektīvi - Lelde :D) aiztaisīt lūku.. bet izdevās un gājām pa bēniņiem līdz tām durvīm.. un ak tu mī un žē!!!! durvis bija ciet.. tas nozīmē - aizslēgtas! pa visam! no sākuma tas likās nereāli smieklīgi, bet kad dzirdējām, ka tie paši sīkie ar kautkādu veci nāk augšā un sūdz kaut ko par trijām meitenēm kas bijušas uz jumta mums palika neomulīgi - vismaz man, he. stāvējām klusu un dzirdējām kā arvien augstāk pa trepēm kāpj čalis ar sīkajiem līdz viņš teica (apmēram tā): "tā, pa šīm durvīm viņas nevarēja tikt, viņas ir aizslēgtas!" uz ko man gribējās atbildēt - īstenībā jau nē, bet nu es labāk paklusēju.. tad Monta izdomāja, ka jāzvana Amandai lai atkal viņa zvana vienai citai meitenei kura dzīvo tajā poģī kur bijām iesprūdušas, atnāk un atslēdz tās nolādētās durvis.. bet izrādās, ka meitenei nemaz nav tās atslēgas un viņa nav mājās.. tā nu Amanda tecēja pie mums, mēģināja lauzt tās durvis, arī mēs no mūsu nelaimīgās puses mēģinājām viņas atlauzt, bet kaut kā neiznāca, hehe. tad Amanda izdomāja, ka ies kaimiņiem paprasīt atslēgu uz ko viens vecs čalis atbildēja: "mums nav atslēg, pado skrūvgriez!" un čiks, durvis bija vaļā.. iedomājaties, ja Amanda nebūtu slima un neārstētos mājās, bet būtu Rīgā? xoxoxoxoxoox. ok, devāmies pavadīt Leldi uz autobusu un lēnā gaitā dēvāmies mājās izmetot jokus par to, ka redzēsim sevi degpunktā (ja sīkie protams aizsūtītu to video). nesen es prasīju Leldei par bildēm.. kad viņas varēs dabūt, uz ko viņa atbildēja - šodien var negaidīt. hm!!!!
starpcitu es esmu twitterītī arī.. spied šeit!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru