šodien sadomāju uzrakstīt blogu, jo ir otrdiena un tas nozīmē, ka man šodien nav mūzikas skola. kā jums iet ar mācībām? rīt jau ir decembris. tas nozīmē, ka man ir nepilnas deviņas dienas (sešas darba dienas) laika, lai izlabotu savas sekmes! šodien Mrs. (kā to sūdu raksta, ja runa par sievietēm?!) Vētra teica, ka 14. decembrītī rakstam lielo kontroldarbu par visu ko mākam ķīmijā.. lai cik smieklīgi jums nākamais teikums neizklausītos, bet Vētruks mani mīl. es viņu arī.. visas skolotājas mani mīl, izņemot Lapsu un klavieru skolotāju, bet tas ir cits stāsts. tātad. es prasu Vētrai - kad varētu uzrakstīt, jo es no devītā līdz divdesmitajam nebūšu skolā.. uz ko viņa paskatās savos pierakstos, skatās uz mani, smaida un saka - tu varēsi nerakstīt, tev pusgadā sanāk seši. protams, ka es gribētu septiņi, varētu jau arī desmit, protams, bet man pietiek ar 6, jo nebūtu forši uzrakstīt šo kontroldarbu nesekmīgi vai uz četrinieku un tas izbojātu manu apaļi smuko sešinieciņu. :) vēl tikai jāsarauj un jāsmaida Misīzzz Sexy Foxy, lai viņa man neieliek kādu četrinieku, bet to viņa nevar, jo man angļu valodā sanāk smuks astoņnieks.. es varētu viņai piemiegt ar aci un dabūt 9, ne?! :) pārējās atzīmēs arī būs oki doki.. 5dien sportos jāsarauj, jādabū volejbolā atzīme.. man nepatīk volejbols! labāk basketbols, laikam! bet par to arī nav šis stāsts. kas noticis no pagaišās trešdienas līdz šamējai otrdienai? daudz. piektdienītē, kad uzsniga sniegs (īstenībā jau viņš uzsniga 4dien, bet 5dienā viņš sāka snigt daudz un ar lielām kupenām. man jau likās, ka tieši pie skolas viņas ir lielākas nekā citur, dīvaini) mīļie, foršie.. īstenībā - paši foršākie un jaukākie klases zēni brutāli izvaroja mūs sniegā. mēs ar Kristīni tā uķi puķi smuki sniegi gribējām pastaigāt, bet... aiz mums sekoja viņi (tie paši foršākie, you know) un tā mēs bijām divas, bet viņi bija kādi 8?, bet aktīvākie bija divi.. varoņu bars salasījies! tas bija tik šausmīgi, brutāli, smieklīgi, smacīgi, sāpīgi.. viņi mūs grūda kupenās, berzēja sniegu pret seju - taka ar tādu skrubi, meta mutē (gandrīz nosmaku) un tā kādas 20 reizes vismaz.. citām jau paveicās, es biju galvenais upuris, bet viņiem būs sods par to.. mēs vēl izdomāsim, bet tas lai paliek! :) sestdien pastaigājos ar Elīnu, nebiju viņu satikusi kādu mēnesi un tad atkal palika Kristīne.. šoreiz nebija tik interesanti.. varbūt tapēc, ka negājām spēlēt aklās vistiņas estrādē, nezinu. noskatījāmies "Dude, where is my car" un gājām gulēt. tā filma smieklīga un sen aizmirsta bija, bet pavēru savu disku mapīti, helloooo dvd un let's go! man ir bums ar "Pimp My Ride", nu man anormālīgi paranormālīgi jauciņi patīk.. bet skatīties es viņu varu tikai tad, kad mājās esmu viena.. mammai riebjas kā XZBIT smejās un Kristīnei vienkārši riebjās, deām. nevaru sagaidīt savus 22 gadus (nezinu kapēc tieši 22) kad ķūnēšu mašīnas un man būs pašai sava ierakstu studija. jā, tā būs! es nospraužu mērķus. smieklīgi vai nē, bet tā es daru, jā. tā.. un tad vēl tā - sestdien mēs braukājām pa pilsētu, jo mammai vajadzēja parūcināt Opeli un.. es pateicu: "vēl pēdējo līkumiņu!" kas izrādījās liktenīgais, bāc. tik pretīgi, ka tas pēdējais var būt tas pats trakākais, akjngskjng. Rudzīte!: nu nekas jau nebij. mēs braucām tur pie vējiņa, kur tas jaunais aplis.. redzējām, ka pie gājēj pārejas sieviete ar bērnu grib iet pāri, ok, mēs apstājamies, a aizmugurējais nepiefiksēja un bija tāds BOOOOM'S.. kāpām ārā, tas tur: "jums viss kārtībā?", pašam par sevi pohuj, bet nu labi, ka tā, kas gribēja iet pāri pagāja malā nevis gāja tālāk, viņai bērns ragavās bija.. neviens necieta, es bišku galvu sasitu, tagad mazliet sāp, bet tā viss ok. /man tagad ir puns pakausī./ kādu pusstundu gaidījām mentus, tie atbrauca, kaut ko teic, lai mēs paš tiek galā un viss, nu teica, lai kaut kādu apdrošināšanas sūdu aizpilda, čalis atzīst, ka vainīgs, mammai no viņa apdrošināšanas par remontu maksā, viņam pašam jāmaksā.. divus mēnešus jauns nissans, no zviedrijas, man žēl viņa. mamma bija izbrīnīta, ka menti ne dokumentus prasīja, ne trubiņā pūst - pis! normāla attieksme. maukas. un tad mēs aizbraucām pie mammas drauga uz darbu lai nav jāstāv ārā, bet es tāpat stāvēju, nu visus tos sūdus pildīt.. un pēc divām stundām braucām mājās.. jā, tāds bija tas piedzīvojums. un es padomāju - Jēzus, kā mums noveicās!!!!! varēja būt pavisam savādāk, daudz savādāk.. njāaaaaa. tas par to, tālāk. mājturībā man ir baigi jāsarauj visi gali, jo citas meitenes jau var darīt visu lēnāk, bet man ir riktīgi jāsasteidz, beigās vēl Ozola nelaidīs uz vāciju mani dēļ mājturības, tas būtu smieklīgi. man būtu galīgi pie rokas (tur bija domāts kaut kas cits) . vakar mums bija mākslas, Alise ir kaut kāda mu 'f***a' godzilla, smirdīgā kausle, speķmaizīte un visi citi lamuvārdi. viņa vienkārš nāk ar saviem huge musīšiem un sit mani, man tagad uz kājām, vienādās vietās ir tetovējumi (zilumi) un pleci sāp.. es jau varētu ar saviem MEGA huge musīšiem viņu pievarēt ar vienu knipi, bet es vājākos nesitu! tāds ir mans biežāk lietotais moto pagaidām.. tā bišku paraudāju mākslās, lai viņa saprot kādu sāpi man nodarījusi un gājām mājās. aizgāju uz klavierēm, kur.. nu SŪDAINĀS KLAVIERES. ko man darīt, ja es nevaru iemācīties tādus skaņdarbus kuri man riebjās.. skan nesaskanīgi, nesmuki, pretīgi. tik stulbi, ksnkrgnskrh! man bija tas gods pie "Petrofa" (tas ir liels, liels, sexīgs čalis :D:D īstenībā nē - flīģelis!) paraudāt un skolotāja tur bļauj - vaitad es tev bļauju virsū, ko var raudāt un tmldz. bet beigās jau atplauka, kas bija mans mērķis. uhhhhhhh. baigi garais blogs sanāca. piedodiet, garoblogunīdēji, nu sanāca tā, jā, sanāca! p.s. uzdāviniet man telefona atmiņas karti, es jūs mīlēšu!
šīs ziņas jautājums - jums laiks skrien? (man nē. vai jā, es pat nezinu.)
pss. tagad tā smieklīgi sanāk.. vai tu atbildi uz jautājumu "jums laiks skrien?" vai arī "žēl uzspiest?". smieklīgi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru