ŠEIT BIJU ES

"ŠEIT BIJU ES" (Sass Henno) ir grāmata uz kuru es šobrīd skatos, bet.. tā nav mana! man pat nespīd viņu lasīt, jo tā ir brāļa, ventspils grāmata.. bet viņa ir kruta, tur esot par vienu cietumnieku, kurš atzīstas, ka ir vainīgs un viņu sasit, neviens neaizstāv un viņš sāk rakstīt.. grāmata tākā Cietumnieka Dienasgrāmata. 2004. gada Igaunijas romānu konkursa uzvarētājs (tā gramata!)..
Un grāmata sākas šādi:
Izdzimteņi. Pimpji. Lojālie suņi. Kraupainie un apdirsušies, pautlaižas suņi. Ja gribat kaut ko uzzināt, stiepiet šurp papīru. Stiepiet vien, sūdabrāļi, stiepiet.

bet.. par šo grāmatu tas arī viss, kā vienkārši - es gribu viņu izlasīt!

šodien apsverama doma ir iet uz koncertu KKC un tad uz balli, bet.. es nezinu vai mani cepī šī ideja. it kā, mamma nav mājās, bet - ļauj iet!! ļauj pat garšot.. nu redzēs!

kā skolā? nesmejies, bet kā pa kalniem. bioloģijā 9; 10.. angļu valodā (Lapsa ir smirdīgs dzīvnieks, vēl jo projām) 6, matemātikā visādas sūdainas un ne tik sūdainas atzīmes.. nu zin, tā teikt - kā kurā mācībā, yap.

šodien putās arī neko loģisku nedarijām, jo bijām tikai divas, beigās trīs, bet Agnesei nebija garīgais, tāpat kā mums.. palicis tik maz līdz konkursam, bet - vēl mazāk līdz ZPD, nekas nav sākts darīt, kruti vai arī nē

nu, tā. vairāk nekā īpaša.. ventspilī gāja labi, ventpils mūzikas vidusskolas kafejnīca ir pēdējais bullshit's, jo tur bounty maksā 50 sant. un karstā šokolāde ir kā puņķis, pamatīgi pretīgs putras puņķis, fuj.. tajā iegrābāmies.. vismaz austiņa pa 30 sant. (!!!) bija ēdama. nospēlējām arī labi, ciešami, labāk kā paši ventpilnieki.

čau.