.. mani ļoti ietekmē/iespaido apkārtējie cilvēki! tā pamatīgi.. kapēc? tapēc, ka tā ir.
1) klases zēni runā pretīgas lietas.. aizejot uz mūzikas skolu, atnākot mājās, izejot laukā, hm! par ko diez runāju es? visus tos sūdus ko esmu saklausījusies skolā.
2) kad cilvēki smaida, smejās, priecājās, līksmo vai pretēji, ar mani ir gluži tāpat.. ja kāds runcis (es nezinu kādā sakarā) man uzraksta, vai izlasu tviterī, ka kaķenēm (nu espis) iet lieliski, man arī kļūst labi, pat silti. (ak nē, man ir auksts)
3) ne tikai KO runā, bet KĀ runā cilvēki.. klasē man blakus, nu respektīvi jau visi klasesbiedri un ne tikai klasesbiedri, to vien dara kā lamājās.. un ko atliek darīt man, lamāties līdzi.. pat atnākot mājās sanāk kādu mīļvārdiņu pēdiņās pateikt un tajos brīžos man paliek žēl, ka mammai ir absolūtā (domāju, ka nav īstais vārds, viņa vienkārši visu, visu laiku dzird) dzirde.
4) blogi.. personīgi mani, Madaras blogs pēdējā laikā ir šausmīgi izraisījis domāt, pat pārāk, bet.. kā lasu (nav attiecināms uz Madaru, džaur! :D), tā tagad visi raksta par NEsev presoniskām lietām, kā to izlasīju vienā blogā, kuram ļoti piekrītu.. blogi taču ir domāti, lai aprakstītu savu dienu, savus viedokļus (kas dažreiz, jā, protams, nav personīgi) un tamlīdzīgi, bet ar šo es negribu uz nevienu dirst.. dažreiz pat ir labāk, ka cilvēks neapraksta katru savu dienu, bet izsakās ļoti viedokliski (man jāaizliedz runāt!) un vispār šis ir liels sūds ko es te stāstu.. man bija sagatavoti kādi 9 punktiņi.. viss sapisās un es visu aizmirsu, tāpat pārāk mazsvarīgi un nevērtīgi. ar visu šo es tikai gribēju teikt, ka jādomā ko darat, runājat un /neko nevar vairs loģisku izdomāt/ darat, jo tas ļoti iespaido pārējos, tev tuvos un ne tik tuvos.. vēl es gribēju teikt, ka es tomēr varbūt nebraucu uz Angliju, to es izlemšu apmēram jūlijā, jo.. viss notiks tur!!
ar šo visu es it kā gribēju uzrakstīt tādu šausmīgi kruti nopietno blogu, sūds man nekas neiznāca, beigšu lamāties (tā nopietni, kā arī vairs necepu desiņas, tikai šodien, bet tas neskaitās) un mammu, ja tu lasi - nemizo apelsīnu ar nazi!!!!
Man kā džaurim īst neaizlec, vai man tas bij jāuztver kā apvainojums, vai ne? :D
AtbildētDzēstBet ja pa nopietno, tad twitterī es vairāk stāstu par savu ikdienu. Ik pa reizei es jau uzrakstīšu kā iet, bet man īsti neliekas, ka blogs ir tik ļoti personiska lieta. tādi pati interneta vietne kā pārējās.
LABI, TAUTA, TAS BIJA TIKAI MANS VIEDOKLIS!:D
nu cik cilvēku, tik viedokļu. cik džauru, tik melleņu un divtik! un tas nebij apvainojums, brāl lomik! :D
AtbildētDzēstEu, nu tas laab! man ir iesauka....lomiks B) :D
AtbildētDzēstjāaaa
AtbildētDzēst