melns

asaras acīs, bet tu skaties un izliecies, ka dzīve ir vienkārši lieliska. (jēli un nodrāzti, bet tas pierādās)
viss.. šis ir sākums mocībām, vai beigas dzīvei? nejau manai, bet jā, tomēr mocības.. es jūtu, ka pati vēl neapjēdzu cik slikti viss ir izvērties, 16 cm, nākamnedēļ, man pat jau ir "ferma" par ko parūpēties.. nē, tā nevar, tā nebūs, viss būs labi.. saki, ka būs labi, lūdzu! bet arī ar manu veselību (kaklu) īpaši kārtībā viss nav.. esat dzirdējuši par Dr. Sumeragu un balss mezgliem?! ja nēesat, tad labi, es arī gribētu tādu nepazīt un par tādiem nezināt, bet labāk jau aizbraukt.. es neko jums negribētu stāstīt, pirms tie ir tikai fakti, bet varu pateikt tikai to, ka dirsā, pilnīgi un noteikti ir dirsā, viss sāk izvērsties pa visam slikti..
p.s. kad es nomiršu (nedomājiet, es netaisos mirt, tikai zināšanai Jums!) tad es gribu lai mani kremē.. negribu, lai mani grauž tārpi, un, ja nu nav tāda dzīve pēc nāves. ja nu tu tur vienkārši guli un jūti, kā tevi grauž?! nē.. vediet mani uz krematoriju un izberiet ventā.. bez asarām un puķēm, tikai ar svecīti! un kad gribēsiet atcerēties, nebūs jāiet uz kapiem, tikai aizdedziniet svecīti un atcerieties kā bija, cik labi tomēr ir bijis (un būs, BŪS!), pieminiet! (atkārtojos.. es netaisos mirt, bet tikai tā, ja nu, tad lai jūs zinat manas vēlmes, kā Es gribētu.) un šādi negribu tikai es, un, ja solīts, tad atcerieties, ka solītais jāpilda, līdz galam, kārtīgi.. bet lai Jums, arī visiem dziļākajiem līdējiem un nīdējiem, lai Jums viss izdodās un atcerieties, ka galvenais tomēr tiešām ir veselība!