kā pie šī laika pienākās - sliktais garastāvoklis ir klāt.
viss šķiet slikti, viss ir slikti, viss būs slikti.
citiem patīk zagt, citiem čiept, citiem aizņemties, citiem aizdot, citiem iedot, citiem dāvināt. bet ne materiālo (man vienalga, ja arī to).
kas būs pēc tam? pēc beigām ir jauns sākums, vai tā? nebūs.. es zinu, ka nebūs. vilksies līdzi labais, ne nāks man blakus, un tas arī būs viss. kā tikai - atcerēties! atcerēties kā bija, kā varēja būt, cik labi bija. bija taču, vai arī man tikai tā likās? kā var tik ļoti pieķerties. kā sēnes, kuras ar nazi tik ļoti grib draudzēties, ka tiek tikai un vienīgi sāpinātas. kā cilvēki.. sacerās, aplaužās, un atkal, un tā vēl joprojām.
"un tā tās dienas paiet.. tā tās dienas paiet."
es nezinu, kurš no kā, ko un cik zog/paņem/aizņemās, bet - what comes around goes around.
palasīšu blogus, kad gāja gandrīz ideāli, un varbūt atradīšu kaut ko tādu, par ko priecāties. cerība muļķa mierīnajums, jā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru