īsi pirms izbraukšanas (11.06. braucu ar "cantus" kārtējā sūdā) esmu sapratusi, ko tieši vēlos, ko man gribētos un man dziļi pohuj, vai man to vajag!!! man nepatīk skaitlis 3, ļoti nepatīk, bet kā viņš šeit ir, tā viņš ir manā dzīvē. vienmēr un visur.. jo aiz divi taču seko trīs?!
pārāk daudz esmu sākusi fantazēt.. vai tas ir labi, vai slikti, es nezin, bet tīri pretīga sajūta, izfantazēt un aprauties, atmosties ne pārāk ideālajā realitātē..
man patīk uzklausīt, bet ne tā! ne visu laiku tikai klausīties, klausīties, klausīties.. kā kaut ko teikt, tā apstāties, un klausīties.
es nesūdzos, man ir savi noslēpumi un lietas, kuras paturu sevī, jo, ticiet vai nē, esmu noslēgts cilvēks un daudz apkārt nestāstu par/ap sevi, tāpēc es labprāt tikai klausos, bet ne jau tik daudz, ne jau visu laiku!!
twitterī esmu atradusi cilvēku, kura tvītus varētu lasīt un lasīt. smieklīgi, ka ir arī normāli cilvēki, kaut gan, es pat viņus nepazīstus. tādi, ar humoru un kuri to saprot.
tumblr
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru