Thekla Haus

šorīt pamodusies, iespiežu pc pogu, ieeju dr.lv, vēstule no Madaras! bet tur tikai viena adresīte (pēc tam iekopēšu) un lejā: ".. atradu kaut ko par teklu." es jau biju pārmīzusies, es zināju kas tur būs.. es jutu! atvēru adresi, bļe*, viss vāciski.. nu ko, šķīru lapu tik uz leju, ik pa brīdim kāda bailīga bildīte (it īpaši otrā) un lejā video.. tākā man nav tumbiņas (jā, vēljoprojām nav un tas ir ļoti sāpīgi!!) skatījos bez skaņas, pienāca mamma un es teicu, ka nestīšos, ka man bail, un mamma teica - bet atstāj, es paskatīšos.. lai būtu! bet es skatījos.. tur nekā nebija, vismaz bez skaņas nebija! bet vienalga - TEKLĀ DZĪVO SPOKS STRAUSA VEIDOLĀ. :D (nebija smieklīgi, nopietni dzīvo)
.. bet par to īstenībā nav šis stāsts! (ir gan, vistiešākais) es tikai gribēju pateikt, ka man ļoti gribās atpakaļ uz teklīti, mazo, mīļo, balto, nebailīgo slimnīciņu, 113. istabiņu, balkoniņu (tas nav galvenais, var iztikt, bet..), tos ORIGINAL alus par 28 santīmiem, it īpaši to zaļo, jā.. gribu būt strauss, gribu skriet pa lielo zāli, dabūt lielu, lielu zilumu uz ciskas - tā, ka nevar pagulēt, gribās sēdēt - dirst uz visiem, gribās iet gulēt uz pusstundiņu, gribās baidīt pārējās, gribās redzēt to nolādēto teklas spoku lai tiešām ir no kā baidīties, gribās vienkārši smieties.. bet vakar es sapratu, ka varbūt es tur vairs nekad nebūšu, ka šis bija mans pēdējais brauciens, ja ne vispār, tad uz vāciju, uz tekla hausu, viss.. žēl īstenībā! bet ko vairs.. jaunajā gadā ar labām domām.. veiksmīg jums! galvenais, veselību :)

un tā mājaslapa - te.